Labklājības ministrijas izstrādātajos priekšlikumos pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldības pilnveidošanai iekļauti arī Latvijas Bankas ieteikumi par pensiju pārvaldnieku komisiju maksu izmaiņām, uzsvaru liekot uz regresivitāti. Pārvaldīšanas maksu veido pastāvīgā un mainīgā daļa. Pašreiz pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo visu plānu kopējiem aktīviem. Valsts fondēto pensiju likums nosaka likmes: līdz 0,6% pārvaldītāja plānu aktīvu daļai, kas nepārsniedz 300 miljonus eiro; līdz 0,4% daļai, kas pārsniedz 300 miljonus eiro. Latvijas Bankas ieteikums balstās uz to, ka jānosaka regresivitāte maksas pastāvīgajai daļai atkarībā no pārvaldīšanā esošajiem aktīviem. Tas paaugstinātu to ienesīgumu, sekmējot pensijas pieaugumu un vienlaikus nodrošinot pārvaldītāju pelnītspēju.
Bankas speciālisti rosina noteikt, ka maksas pastāvīgā daļa nepārsniegtu 0,6% gadā pārvaldītāja plānu aktīvu daļai, kas mazāka par 100 miljoniem eiro. Tālāk šo procentu maksu samazinātu par vismaz 7,5% par katru aktīvu vērtības pieaugumu 100 miljonu eiro apmērā. Savukārt, ja maksa ir mazāka par 0,15% gadā, to nebūs pienākums samazināt. Piemēram, ja pārvaldnieka kopējie plānu aktīvi sasniegtu divus miljardus eiro, maksas pastāvīgā daļa nedrīkstētu pārsniegt 0,32% gadā; sasniedzot trīs miljardus eiro – 0,26% gadā. Šo procentu likmju pārrēķinu veiktu ik gadu 30. novembrī.
Ap sešiem miljardiem
Pieņemot, ka pensiju otrā līmeņa aktīvi katru gadu pieaug par 10% (pēdējo 10 gadu laikā vidējais pieaugums gadā bija 14,8%) un pārvaldnieku aktīvu proporcija paliek nemainīga, turpmākajos 10 gados kopējais ietaupījums pensiju otrā līmeņa dalībniekiem piedāvāto pastāvīgās maksas grozījumu rezultātā būtu 127 miljoni eiro, lēš Latvijas Banka.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!