Vecumdienās trūkums draud daudziem

Dienas aptaujātie ekonomisti norāda, ka, šiem cilvēkiem pensionējoties pēc desmit divdesmit gadiem, nopietnām briesmām ir pakļauta valsts ekonomikas izaugsme, jo lielai sabiedrības daļai būs niecīgi ienākumi, kas nozīmēs iekšējā patēriņa samazināšanos, investīciju kritumu, lēta importa pieaugumu un neizbēgami novedīs pie iekšzemes kopprodukta (IKP) sarukuma.Sociālo iemaksu veicēji no minimālās algas ir ne tikai šādas - minimālās - algas saņēmēji, bet arī pašnodarbinātie, mikronodokļa maksātāji, radošo profesiju pārstāvji, kuri lielu ienākumu daļu saņem autoratlīdzību veidā, kā arī, protams, aplokšņu algu saņēmēji. It īpaši tiem strādājošajiem, kuri ieraduši saņemt vairāk par minimālo algu, bet iemaksas veic no tās, niecīgā pensija nozīmēs strauju dzīves līmeņa krišanos. Iespējams, viņi pensijas gados vairs nevarēs atļauties dzīvokli, kurā dzīvojuši līdz šim, automašīnu, ar kuru braukuši, un iepirkšanos ierastajos veikalos.Ja atmet moralizēšanu par to, ka ir slikti saņemt algu aploksnē, un to, ka pašnodarbinātajiem un radošo profesiju pārstāvjiem, kuri saņem autoratlīdzības, jāveido uzkrājumi, bet koncentrējas uz realitāti, kurā minētie 34% strādājošo, visticamāk, nekādus uzkrājumus pensijai neveic, tad skaidrs, ka nākotne no valsts kopējās ekonomiskās izaugsmes viedokļa nerādās rožaina. Latvijas Universitātes ekonomikas profesore Baiba Šavriņa valsts nākotni šajā aspektā pat sauc par šausminošu un uzsver: "Tam būs milzīga negatīva ietekme uz IKP. Cilvēki iegādāsies mazāk preču un pakalpojumu, tas nozīmē arī mazākus ieņēmumus uzņēmējiem. Uzņēmēji savukārt nevarēs izveidot uzkrājumus, no kuriem veikt investīcijas. Varētu arī kļūt lēnāka tautsaimniecības kreditēšana, jo nabadzīgie pensionāri nevarēs veikt noguldījumus bankās, kas ietekmēs to kredītportfeļa apjomu."Šavriņa arī norāda, ka zemās pirktspējas dēļ Latvijā palielināsies lēto importa preču patēriņš, bet katra importētā prece samazina mūsu IKP. Skaidrs, ka situācija ietekmēs arī valsts un jo īpaši pašvaldību budžetus, jo nabadzīgajiem pensionāriem, visticamāk, būs nepieciešams valsts atbalsts gan komunālajiem pakalpojumiem, gan citiem ikdienas tēriņiem. Jo vairāk valsts un pašvaldību līdzekļu tiks novirzīts nākotnes nabadzīgo pensionāru atbalstam, jo mazāk naudas atliks citiem mērķiem, piemēram, uzņēmējdarbības vides attīstībai vai izglītībai.Ekonomists un pensiju eksperts Edgars Voļskis uzskata, ka tik liels skaits iedzīvotāju, kuri veic iemaksas no minimālās algas, ir nopietns pamats bažām par sociālā budžeta ilgtspēju. "Mēs nonāksim situācijā, ka jau tuvā nākotnē sociālajam budžetam būs lielas grūtības nodrošināt pensiju izmaksu aizvien pieaugošajam skaitam pensionāru, jo gluži vienkārši minimālās iemaksas nenodrošinās pietiekamus ienākumus budžetā." Voļskis pieļauj, ka šādas grūtības parādīsies jau pēc pieciem līdz desmit gadiem. Līdz ar to, viņaprāt, jebkuras politiķu un uzņēmēju runas par sociālo iemaksu mazināšanu ir populistiskas un realitātē neizpildāmas.Gan Voļskis, gan Šavriņa uzskata, ka viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem, domājot kopumā par valsts ekonomisko situāciju, būtu pensionēšanās vecuma paaugstināšana. "Dzīves ilgums nākamo divdesmit gadu laikā pieaugs, līdz ar to arī jāpieaug darba mūža ilgumam," ir pārliecināts Voļskis. Šavriņa arī pieļauj, ka nāksies celt sociālo iemaksu likmi, kura jau pašlaik ir 34,09%.E. Voļskis uzsver, lai nākotnē netiktu sagrauts sociālais budžets, tajā skaitā arī nelielā strādājošo skaita dēļ, valstij nāksies domāt arī par saprātīgu imigrācijas politiku.Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena trešdien, 16.aprīlī!