Pērn četru lielāko banku klientiem izkrāpta nauda 12,7 miljonu eiro apmērā – tas ir par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad deviņos mēnešos izkrāpti jau 11,6 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotā informācija. Vairāk nekā puse no tiem (6,9 miljoni eiro) nozagti telefonkrāpšanas rezultātā. Savukārt vidējā summa, ko zaudē viens krāpšanā cietušais Baltijas valstīs, ir trīs tūkstoši eiro, liecina SEB bankas dati. Kopumā pērn īstenots 3,1 tūkstotis telefonkrāpšanas gadījumu (novērsti – 5,3 tūkstoši), šogad deviņos mēnešos īstenoti – 3,4 tūkstoši (novērsti – 3,5 tūkstoši).
Šobrīd ar krāpniecības ierobežošanu katrs mobilo sakaru operators cīnās paša spēkiem. "Ir nepieciešams komplekss risinājums, kā cīnīties pret krāpšanas veidiem, jo arī datu un finanšu līdzekļu izkrāpšana bieži vien ir komplekss pasākums, kas sākas ar telefona zvanu un beidzas ar īsziņā atsūtītu ļaunatūras saiti," teic Latvijas Mobilā telefona (LMT) Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. Līdz ar to risinājums būtu veidot mobilo operatoru kopēju datubāzi, kas varētu nodrošināt, ka numerācijas krāpniecības apkarošanas nolūkos starp uzņēmumiem tiktu kopīgota aktuālā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 24. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00