Valdības sēdē gan netika panākta vienošanās, vai vēstulē iekļaut solījumu teritorijas attīstībai paredzēt Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu. Iebildumi par nepamatotu un pāragru solījumu došanu bija Finanšu ministrijai.
Ministru kabinets piekrīt, ka sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts, tādēļ valsts interesēs būtu, lai kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs īpašumu sakārtot un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu. Gadījumā, ja sanatoriju paredzamā laikā neiegādāsies neviens investors, tad Jūrmalas pilsētas dome pati ir gatava to iegādāties, lai nodrošinātu tā kultūrvēsturisko saglabāšanu, teikts vēstulē.
Atbildot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas lūgumam pieņemt lēmumu par starptautisku, neatkarīgu ekspertu piesaisti, lai atkārtoti izvērtētu Ķemeros ieguldīto investīciju apjomu, kā arī realizētu iespējamo atpakaļpirkumu, Ministru kabinets norāda, ka arī šeit ir vairāki problēmjautājumi. Proti, atpakaļpirkuma tiesības attiecas uz daļu no sanatorijas kompleksa. Tāpat ir problēmas ar faktiskās maksas noteikšanu un riskiem ārvalstu investīcijas strīda gadījumā.
Jūrmalas mērs Gatis Truknis (Zaļo un Zemnieku savienība) valdības sēdē uzsvēra, ka valstij jāuzņemas atbildība par šo objektu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL!-TB/LNNK) solīja, ka jau tuvākajā laikā ar Jūrmalas vadību runās kompleksu ekonomiski nozīmīgās teritorijas attīstību.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets jau divas reizes bija atlicis lemšanu par atbildes vēstuli Saeimas izmeklēšnas komisijai. Pirmo reizi par Ķemeru sanatorijas nākotni tika rīkots vēl viens visu iesaistīto pušu sarunu laiks, otrajā reizē valdībā laicīgi nebija iesniegti nepieciešamie dokumenti. 26.martā notiks jau trešā sanatorijas izsole.