Raimonds Vējonis
Latvijas Valsts prezidents
Kopš 2015. gada
Sirsnīgi sveicu Latvijas simtajā dzimšanas dienā!
18. novembrī sarkanbaltsarkanais karogs visā Latvijā plīvo īpaši stalti. Mēs esam lepni par Latviju, par savām mājām un brīvību. Neviens mums valsti un neatkarību nedāvināja. Par to cīnījāmies paši. Mēs zinām brīvības cenu. Mēs iestājāmies par tiesībām dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī 1918. gada novembrī, mēs pieprasījām valsts neatkarību 1990. gada maijā un atguvām brīvību 1991. gada augustā.
Toreiz daudziem šķita, ka galvenais ir paveikts – mums atkal ir sava valsts. Tomēr tas bija tikai sākums un iespēja mums visiem kopā veidot Latviju no jauna.
Šajā laikā esam paveikuši tiešām daudz – atguvuši savu vietu Eiropas demokrātisko valstu saimē un lemjam par Eiropas kopīgo nākotni. Esam līdzvērtīga NATO dalībvalsts un plecu pie pleca ar sabiedrotajiem sargājam Latvijas, Baltijas un visa reģiona drošību. Mēs palīdzam stiprināt drošību arī citās valstīs. Mēs ne tikai ņemam, bet arī dodam.
Šodien vairāk nekā iepriekš apzināmies, ka sava valsts un neatkarība nav pašsaprotamas lietas. Katram no mums ir pienākums aizstāvēt Latviju un mūsu vērtības – demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Stipru un demokrātisku valsti veido tās iedzīvotāji. Cilvēki, kuri nestāv malā, bet iesaistās, lai uzlabotu dzīvi savā sētā, novadā vai pilsētā. To var ikviens no mums. Vajadzīga tikai vēlme to darīt, jo viss sākas ar maziem darbiem.
Tikai mēs paši, ik dienas atbalstot cits citu, varam padarīt mūsu tautu vienotu.
Tikai mēs paši varam izveidot stipru Latviju, kurā nākamos gadsimtus lepni skanēs latviešu valoda un plīvos sarkanbaltsarkanais karogs.
Svinēsim mūsu valsts simtgadi ar patiesu prieku par mūsu panākumiem un drošu pārliecību par nākotni! Lai sasniegtais mūs iedvesmo lieliem darbiem mūsu Latvijai!
Saules mūžu Latvijai!
Andris Bērziņš
Latvijas Valsts prezidents
2011–2015
Katru gadu novembrī mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu, un šogad tas jau ir simtais gads.
Mums vairāk jādomā par nākotni, par to, ko darīsim, lai dzīve būtu labāka.
Atcerēsimies, ka mūsu spēka avots ir mūsos pašos, ka mēs katrs varam darīt daudz vairāk, nekā iedomājamies!
Ticēsim sev un savai valstij!
Valdis Zatlers
Latvijas Valsts prezidents
2007–2011
Atskatoties uz Latvijas valsts simt gados paveikto, varam būt lepni. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valstij būtiskos jautājumos neesam kļūdījušies. Ikdienā bieži to aizmirstam. Taču Pilsonības likums, Valsts valodas likums, pensiju reforma, skolu reforma, nemaz nerunājot par dalību Eiropas Savienībā, NATO, Šengenas zonā un Eiropas valūtas zonā, ir viennozīmīgi pozitīvi ietekmējuši katra Latvijas iedzīvotāja ikdienas dzīvi.
Jubilejas gadā esam spējuši Dziesmu svētkos radīt grandiozu emocionālo pacēlumu un vienotības sajūtu. Esam ievēlējuši jaunu Saeimu, kas acīmredzami pieliks punktu oligarhu ērai Latvijas politikā. Latvijas simto dzimšanas dienu svinam plaši un ar lielu nacionālo pašapziņu.
Tomēr jau nākamajā dienā sāksies mūsu valsts otrās simtgades darba ikdiena. Kā pārvērst svētku pacēlumu ilgstošā motivācijā darbam Latvijas labā? Esam tik dažādi. Kā veidot visiem pieņemamu un atpazīstamu identitāti? Kā radīt motivējošu kopības sajūtu, ko tik labi sajūtam svētku laikā?
Atbildes centos atrast pirmssvētku pasākumu gaisotnē. Atbilde ir vienkārša – simboli, tradīcijas, rituāli. Savā latviskajā kautrībā bieži cenšamies savas vērtības īpaši neizcelt.
Vējā plīvojošs sarkanbaltsarkanais karogs vienmēr liek ietrīsēties mūsu sirdīm. Bet kāpēc tik bieži vilcināmies to plašāk lietot? Vienmēr ir nepieciešams likums vai rīkojums, kas lielās grūtībās tiek izdiskutēts. Ja esam brīva tauta, karogam ir lepni jāmirdz saulē katrā cienīgā vietā, īpaši gar visām mūsu robežām.
Karogs pārliecinoši parāda ikvienam, ka šī ir mūsu zeme, mēs mīlam to un aizstāvēsim līdz pēdējai asins pilei. Lai neviens svešinieks pat nemēģina to apšaubīt.
Iesaku visiem apmeklēt Latvijas heraldikas izstādi Nacionālajā bibliotēkā. Lēnām un pacietīgi gadu desmitiem un pat simtiem ir veidojušies mūsu pilsētu, novadu un pagastu ģerboņi. Atšķirīgi, bet reizē ļoti vienoti. Piederības zīmes, kuras vienotā stilā trīsdesmit gadu laikā ir veidojusi Valsts heraldikas komisija. Ir prieks saskatīt vienotu Latviju ne tikai ģerboņos, bet arī katrā valsts vai pašvaldības veidlapā, atzinības rakstā vai goda zīmē. Bet darbs vēl nav galā. Latvijas kartē vēl ir daudz vietu, kurām nav savas piederības zīmes.
Īpašs stāsts ir par valsts ģerboni. Esam piemirsuši, ka tas ir daudzkrāsains. Tas noteikts arī likumā. Taču līdz šim dažreiz esam to apzeltījuši, apsudrabojuši un pat izbalinājuši. Varbūt nodomi nav bijuši ļauni, bet valsts ģerbonis zaudēja savu heraldisko, svinīgo lomu. Esmu pārliecināts, ka liepājnieki vai cēsnieki nespētu iedomāties, ka viņu pilsētas ģerbonis zaudē krāsaino svinīgumu. Ģerboņi ir mūsu identifikācijas zīmes, mūsu pašapziņas zīmes. Arī latviskās varas zīmes. Turēsim tās cieņā.
"Dievs, svētī Latviju" mūs emocionāli sakausē vienā veselā. Himnas kopdziedāšana dara mūs stiprus. Par to katru reizi pārliecinos, kad himna tiek dziedāta ar pilnu atdevi bez pavadījuma. Tā ir mūsu dziesma, kuru mūsu vietā neviens nedziedās. Atteiksimies no kora ieraksta pavadījuma. Nekopēsim svešzemju paradumus, ka himnu dzied solisti. Mēs esam neliela tauta, mūsu spēks ir kopībā. Sāksim kopt šo tradīciju skolā, darbavietā, draugu pulkā. Sākumā neies tik droši, bet katrā pulciņā ir labi dziedātāji. Tie pavilks līdzi citus. Mums visiem būs gandarījums no šīs kopīgās spēka sajūtas.
Mūs lielus dara vienotība vienkāršās lietās. Daudz laimes Latvijas dzimšanas dienā!
Vaira Vīķe-Freiberga
Latvijas Valsts prezidente
1999–2007
Mīļie Latvijas ļaudis Latvijā un pasaulē!
Sirsnīgi sveicu visus mūsu Latvijas 100. dzimšanas dienā!
Esmu praktiski 19 gadu jaunāka par Latviju un daudz no Latvijas 100 gadu gājuma esmu tieši piedzīvojusi Latvijā un trimdā. Tādēļ varu ar pilnu pārliecību teikt, ka šī Latvijas pirmā gadsimta laikā par spīti visdažādākajiem, arī mūsdienu Latvijas cilvēkam gandrīz neaptverami skarbiem apstākļiem, pateicoties liktenim un pašaizliedzīgajiem senčiem, no kuriem daļa ziedoja ne mazāk kā savu dzīvību, Latvija dzima un Latvija ir šodien. Latvija ir mūsu iespēja – iespēja veidot savu valsti un savu dzīvi tādu, kādu to vēlamies. Izaicinājumi un grūtības bijušas vienmēr un būs vienmēr, bet arī sasniegumi, ja ne šajā, tad citās jomās, bijuši vienmēr. Tādēļ mums ir, par ko priecāties, ir, ar ko lepoties, bet arvien jācenšas domāt un strādāt ik dienas labākai valstij un dzīvei katram un visiem.
Starp valstiski svarīgiem sasniegumiem ar patiesu gandarījumu gribu pieminēt to, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu saimē un NATO. Manuprāt, mūsu nākamais mērķis ir censties, lai līdz ar attīstību visās jomās mazinātos atšķirība Latvijas iedzīvotāju starpā dzīves līmeņa un kvalitātes ziņā. Un patiesi mēs redzēsim rezultātus, ja katrs savā vietā un lietā godprātīgi centīsimies darīt, cik labi varam, cik daudz varam.
Cilvēkiem dzimšanas dienā vispirms vēl veselību ar piebildi – ja tā būs, pārējo iespējams sasniegt, bet par valsti es teiktu – ja ir brīvība, tad pārējo iespējams sasniegt ar tās cilvēku darbu un pūlēm.
No sirds novēlu Latvijai, lai nākamie simt gadi būtu nepārtrauktas neatkarības un izaugsmes gadsimts! Lai cilvēki justos laimīgi un piepildīti, dzīvojot šajā skaistajā zemē, talantīgajā sabiedrībā un izaugsmes iespējām bagātajā valstī!
Saules mūžu Latvijai!
Guntis Ulmanis
Latvijas Valsts prezidents
1993–1999
Cilvēkam simt gadi ir daudz, taču valstij tas ir tikai pats ceļa sākums. Šajos gados esam paveikuši pašu galveno – esam nodibinājuši un atjaunojuši savu valsti. Esam nodrošinājuši Latvijai arī turpmāku pastāvēšanu, integrējot to Rietumu drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, kas, kā rāda rūgtā pieredze, mūsu ģeopolitiskajā situācijā relatīvi nelielām nācijām ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu valstiskumu. Esam arī sākuši ceļu uz ekonomisko izaugsmi, kas, lai gan daudziem pamatoti šķiet pārlieku lēna, tomēr ir nenoliedzama un balstās stabilos pamatos.
Taču ekonomiskās un politiskās aktualitātes nāk un iet. Svarīgākais, lai mēs arī turpmāk saglabātu būtiskāko mūsu nācijas pastāvēšanas un sasniegumu pamatu – mūsu valstsgribu! Tieši nesatricināmā vēlme dzīvot pašiem savā neatkarīgā valstī un lemt pašiem savu likteni ļāva mums 1918. gadā tvert mirkli un, izmantojot Pirmā pasaules kara radītās ģeopolitiskās izmaiņas, dibināt Latviju. Mūsu valstsgriba bija tik nelokāma, ka tā pārdzīvoja trīs okupācijas, deportācijas un trimdu un ļāva izmantot pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā radušos iespēju atjaunot savu valstiskumu. Tieši šī valstsgriba arī noteiks mūsu valsts un nācijas turpmāko pastāvēšanu neatkarīgi no globāliem un lokāliem satricinājumiem un krīzēm.
Šajā laikā, kurš ir sarežģīts, tāpat kā visi iepriekšējie laikmeti, bet arī neaptverami straujš un steidzīgs, mūs neapšaubāmi gaida izaicinājumi. Jādomā, kā risināt darbaspēka trūkumu un atrast pareizo nostāju globālajos migrācijas jautājumos, izrādot humānismu un cieņu pret līdzcilvēkiem, vienlaikus saglabājot iespēju latviešu tautai pastāvēt un plaukt savā valstī. Arī turpmākās globālās ekonomiskās krīzes mums neies secen, un jau laikus jādomā par "drošības spilveniem". Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir vides problēmas, ko tikai tagad Latvijā sākam apzināties. Manuprāt, izaicinājumu radīs arī zināma krīze patērētājkultūrā, ko arvien lielāka daļa sabiedrības sāk izjust un kas nākotnē prasīs veikt izmaiņas ekonomiskajā un sociālajā jomā. Šie aspekti, manuprāt, būs pieturas punkti nākotnē, un valsts attīstība lielā mērā būs atkarīga no izsvērtas, tālredzīgas un gudras nostājas šajos jautājumos.
Mums ir iemesls svinēt, būt gandarītiem un drošiem par valsts pastāvēšanu un izaugsmi turpmākajos gadsimtos – tam radīts stabils pamats. Tomēr, manuprāt, pats galvenais sasniegums, kas ļauj ar pārliecību un prieku raudzīties nākotnē, ir vesela neatkarības apstākļos izaugusī paaudze. Tie ir jaunieši, kuros ir ieaudzināts patiess patriotisms, kuriem piemīt rūpes un atbildība par savu zemi un vēlme dot savu ieguldījumu valsts attīstībā. Tie ir jaunieši, kas saredz un prot izmantot laikmeta radītās iespējas, mācās, ar atvērtu sirdi un prātu dodas pasaulē un prot paņemt no tās labāko, vienlaikus nezaudējot savas saknes un apzinoties, ka viņu mājas ir Latvija. Ticu, ka jaunā Latvijas paaudze pratīs rast risinājumus nākotnes izaicinājumiem.
Valsts – tie esam ikviens no mums, taču neatkarības apstākļos augušie jaunieši ir tās spožā nākotne.
Sirsnīgi sveicu jūs visus svētkos, bet īpaši silti sveicieni neatkarības paaudzei!
Novēlu apzināties un saglabāt valstsgribu katram sevī! Tieši vēlme pēc savas valsts katrā sirdī ir radījusi mums iespēju svinēt Latvijas simtgadi un nodrošinās arī turpmāku tās pastāvēšanu.
rūgtā patiesība
dzīvokļi, mašīnas, sekretāres...
krams