Valsts grib vairāk teikšanas

Neviens nav sajūsmā, ka "nauda seko skolēnam", tāpēc izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) domā par vidusskolu pārņemšanu valsts pārziņā. Tas ļautu ministrijai pieņemt lēmumus par skolu tīklu, atteikties no skolēnu skaita kritērija un koncentrēties uz kvalitāti. Pašvaldības gan šādu ideju vērtē piesardzīgi, jo nav pārliecības, ka valsts, tik tālu esot no praktiskās situācijas uz vietas, spēs sistēmu labi pārvaldīt.Šobrīd par skolēniem savā starpā konkurē valsts un pašvaldības. Ja ministrija ar stipendijām cenšas pamatskolas beidzējus novirzīt uz profesionālajām skolām, kas ir tās pārraudzībā, tad pašvaldības dara to pašu, lai skolēni paliktu vispārējās izglītības iestādēs. Bērna intereses cīņā tiek aizmirstas.Otrkārt, šī gada eksāmeni vēlreiz apstiprina, ka trūkst darba ar spējīgiem skolēniem un ģimnāziju rezultāti ir tikai nedaudz augstāki nekā vidējie valstī. Ministrs skaidro, ka valsts ģimnāzijām, cenšoties noturēt savu statusu un nezaudēt 10% piemaksu, sanāk balansēt starp bērnu skaitu un sniegumu. Atteikties no minimālā skolēnu skaita, kamēr izglītības iestāde ir pašvaldības pārziņā, nevar, jo tad klasēs būšot pa vienam skolēnam. "Ja mēs pārņemtu valsts ģimnāzijas, mēs momentā varētu atteikties no klašu piepildījuma un izveidot valsts ģimnāziju tīklu tā, lai mēs katram mūsu izcilajam bērnam tiešām spētu nodrošināt to maksimumu, ko viņš spēj paņemt no izglītības sistēmas. Šobrīd tā orientējas uz bērniem ar viduvējiem sasniegumiem," skaidro Šadurskis. Patlaban lēmumus par vidusskolām, tajā skaitā ģimnāzijām, pieņem tikai katra pašvaldība. Protams, būtu arī pārejas periods, bet pirmās valsts pārraudzībā Šadurskis grib redzēt valsts ģimnāzijas.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 5.jūlija, numurā!