Valsts atbalsts pašregulācijai

Ministrijas izstrādātajā ziņojumā teikts, ka mediju nozare līdz šim pati nav apvienojusies, tādēļ tam ir pievērsusies valsts. Šim mērķim paredzēts arī valsts finansējums 53 254 eiro apmērā katru gadu. Pašorganizēšanos un Latvijas mediju nozarei kopīga ētikas kodeksa izstrādi, kā arī mediju ombuda izveidi, kas nodrošinātu arī ētikas kodeksa ievērošanu, paredz Mediju politikas pamatnostādnes. Kā tika skaidrots KM rīkotajā preses konferencē šonedēļ, minētā summa tiks izlietota telpu īrei un viena darbinieka – jurista – algošanai. Pagaidām gan neesot lielu cerību šādu darbinieku atrast samērā nelielā atalgojuma dēļ.

Diskusiju platforma

KM informācija liecina, ka ir tikuši izskatīti trīs iespējamie varianti mediju ētikas uzraudzības sistēmai – mediju tiesībsargs, kas būtu Saeimas apstiprināta amatpersona, mediju ombuds, kas būtu nozares iecelta persona, vai arī mediju ētikas padome. Pēdējais variants atzīts par labāko risinājumu un paredzēts, ka padomē darbosies deviņi cilvēki, kuriem tas būs sabiedrisks darbs. "Valsts ir gatava piešķirt sēklas naudu, bet tā nav iniciatore vai uzraudze šai sistēmai," skaidro KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne. Iniciatīvas grupā, kas ir ķērusies pie jaunā uzdevuma, ir Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, informācijas aģentūra LETA, a/s Delfi, a/s Latvijas mediji, bet iniciatīvu atbalsta arī vairākas augstskolas un TV neatkarīgo producentu asociācijas.

Grišāne norādīja, ka līdz šim nav bijis vienotas platformas, kurā diskutēt par žurnālistu ētikas jautājumiem. Šī padome, kas reizi gadā iesniegtu ziņojumu Saeimā, varētu aktīvi stāstīt par ceturtās varas funkcijām Latvijā. Taču padomes lēmumi būtu saistoši tikai tiem medijiem, kas ir pievienojušies biedrībai. Nav paredzēts, ka padomes rīcībā būs kādi soda mehānismi.

Ne visi jautājumi skaidri

Tomēr par jauno padomi nozarē vienprātības nav. Patlaban Latvijā ir divas žurnālistu organizācijas. LŽA ir faktiski galvenā mediju ētikas padomes iniciatore un virzītāja, savukārt Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) šīs padomes darbībā neiesaistās. Preses konferencē izskanēja, ka ir notikušas konsultācijas ar LŽS pārstāvi Imantu Liepiņu, bet šī organizācija pašlaik nolēmusi nepiedalīties padomes izveidē un ētikas kodeksa izstrādē. Savukārt LŽS valdes priekšsēdētājs Juris Paiders Dienai izteicās, ka oficiāls pārstāvis nav ticis deleģēts, pats Paiders nekādus uzaicinājumus nav saņēmis. Individuāli LŽS biedri gan var iesaistīties dažādos pasākumos. "Latvijas Žurnālistu savienībā pēdējo piecu gadu laikā nav ienākusi neviena sūdzība par kāda LŽS biedra ētikas pārkāpumiem. Tāpēc šāda pēkšņa rosība rada jautājumu, ar kādām šmucēm tad kurš nodarbojas," min Paiders. Viņaprāt, visiem medijiem vienots kodekss nav efektīvs, jo atšķiras preses izdevumu specifika.

LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude apliecināja, ka brīdī, kad tiks dibināta biedrība, tai pievienoties aicināšot visus. Gan Grišāne, gan Plaude arī uzsvēra, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav žurnālistu ētiku uzraugošas institūcijas.

"Mēs atbalstām visu, kas veicina vārda brīvību, un piesardzīgi raugāmies uz mēģinājumiem ielikt žurnālistiku oficiālos rāmjos," laikraksta Diena pozīciju pauž tā galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Pašlaik jauno iniciatīvu nav iespējams objektīvi izvērtēt, jo par to ir pārāk maz informācijas, SIA Dienas mediji arī nav uzrunāta līdzdarboties iniciatīvas grupā. "Uzmanīgi sekosim un esam gatavi līdzdarboties," norāda Madžiņš, vienlaikus gan paužot nostāju, ka ētikas jautājumi vairāk aktuāli ir sociālo tīklu vidē, nevis drukātajos medijos. Tāpat paliek jautājums, vai nepārklāsies kādas funkcijas ar to, kas jau tiek veikts, un vai labāk nebūtu daļu naudas novirzīt sabiedrisko mediju uzraugam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

Padomes locekle Gunta Līdaka Dienai norādīja, ka sabiedrisko mediju stratēģijā ir paredzēta ombuda izveide un pašlaik nav iemesla no šī plāna atteikties, jo ombuds pārstāv visas sabiedrības intereses. "Padomi, kas tagad tiek veidota, es definētu kā žurnālistu pašaizsardzības organizāciju," savu personisko viedokli pauda Līdaka.