Ministru kabineta pieci lielākie sociālie partneri veikuši arī politisko partiju novērtējumu pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kurā labākos rezultātus guvis "Apvienotais saraksts", "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA).
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, LTRK, LDDK, LBAS, LZA un LPS, pēc sarunām ar politiskajām partijām par viņu nākotnes redzējumu Latvijas attīstības un iedzīvotāju labklājības veicināšanā, izvērtējuši politiskās partijas, kas jūnijā, jūlijā un augustā atbilstoši SKDS aptauju datiem saņēmušas vismaz 2,5% iedzīvotāju atbalstu. Kopumā organizācijas vērtēja 10 partijas, tās sarindojot secībā no 1. līdz 10.vietai, attiecīgi piešķirot vienu punktu pirmajai vietai, bet 10 punktus desmitajai vietai. Gala rezultātu veido organizāciju piešķirto punktu kopsumma.
Valdības sociālo un sadarbības partneru saraksta pirmajā vietā ar septiņiem punktiem ierindots "Apvienotais saraksts", otro vietu ar 11,5 punktiem ieņem JV, bet trešo vietu organizācijas piešķīrušas NA ar 17,5 punktiem.
"Attīstibai/Par!" (AP) saņēmusi 20 punktu, ierindojoties ceturtajā vietā, piektajā vietā atrodas "Progresīvie", kas saņēmuši 27,5 punktus, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ierindota sestajā vietā ar 28,5 punktiem.
Septīto vietu LTRK, LDDK, LBAS, LZA un LPS vērtējumā ar 37,5 punktiem ieguvusi "Latvija pirmajā vietā" (LPV), 38 punktus organizācijas piešķīrušas partijai "Konservatīvie" (K), 40,5 punktus saņēmusi "Saskaņa", bet sadarbības partneru izveidotā vērtējuma desmitajā vietā ar 47 punktiem ierindota "Katram un katrai".
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pirmdien preses konferencē norādīja, ka LBAS, vērtējot partijas un apvienības, uzmanību pievērsa diviem principiem, tostarp, cik atvērtas partijas ir sociālajam dialogam, kā arī, kā tiek vērtēti tautsaimniecības un energoresursu krīzes jautājumi, piemēram, cik konkurētspējīgus nosacījumus spēj piedāvāt gan uzņēmumu darbiniekiem, gan uzņēmējiem.
Savukārt LDDK prezidents Andris Bite ("Apvienotais saraksts") skaidroja, ka LDDK vērtējums balstījās gan uz partiju programmām, gan līdzšinējo sadarbību un sarunām parakstot sadarbības memorandu. Vienlaikus Bite norādīja, ka pozitīvi vērtējams tas, ka daļa sarakstā esošo partiju ir parakstījušas sadarbības memorandu ar šiem pieciem lielākajiem valdības sociālajiem partneriem.
LZA prezidents Ivars Kalviņš pauda, ka gandrīz visu partiju programmās ir minēts, ka tās atbalsta zinātni, pētniecību, inovāciju, izglītību, taču, izvērtējot partijas, LZA ņēma vērā ne tikai to, ko tās sola šobrīd, bet arī to, kas bijis minēts iepriekšējo Saeimas vēlēšanu programmās, tostarp vērtēts, kas ir izpildīts, kā arī, vai šie solījumi atkārtojas. Tāpat LZA vērtēja, vai principā ir iespējama šo solījumu izpilde, kā arī būtisks faktors bijis tas, vai partija ir vērsta uz sadarbību un ir gatava ieklausīties zinātnes un nozares speciālistu teiktajā.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka LPS politiskos spēkus vērtēja jau kopš pavasara, kad sāka ikgadējās sarunas ar ministrijām. Šogad šo sarunu laikā arī skrupulozi vērtēta katra politiskā spēka vēlme redzēt attīstītas un spēcīgas pašvaldības.
"Arī LPS organizētājā diskusijā ar partiju deleģētajiem reģionālās attīstības speciālistiem saņēmām apliecinājumu, ka partijas saredz pašvaldības kā pamatu valsts turpmākajai attīstībai un kā nopietnu sadarbības partneri aktuālo jautājumu risināšanai," pauda Kaminskis.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka "iepriekšējā ciklā visi pieci lielākie valdības sociālie partneri izjutuši, ka valdība un koalīcija īsti nesadarbojās, tāpēc, izvērtējot šo partiju piedāvājumus, ņemtas vērā gan partiju programmas, gan iepriekšējā sadarbība, gan lēmums par memoranda parakstīšanu vai neparakstīšanu. Tāpat aptaujāti LTRK biedri.
Komentējot apkopojuma rezultātus, Rostovskis atzīmēja, ka, organizāciju biedru ieskatā, šis nav laiks, kad vajadzētu eksperimentēt - nepieciešama zināma stabilitāte un vajadzīgs rietumu kurss, īpaši brīdī, kad norisinās Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Vienlaikus organizācijas pauda, ka no nākamās valdības sagaida iesaistošāku un profesionālāku valsts menedžmentu šajā laikā.