Parakstot konvenciju, tai tiks pievienota deklarācija, kurā Latvija paziņos, ka piemēros konvenciju atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem.
Pēc iesaistīto pušu uzklausīšanas un fiksējot, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (NA) ir atsevišķs viedoklis, valdība pilnvaroja labklājības ministru Jāni Reiru (Vienotība) parakstīt konvenciju.
Pirms balsojuma sēdes laikā par konvencijas ratificēšanas nepieciešamību diskusijas raisījās gan starp ministriem, gan arī starp nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Vispirms Rasnačs izklāstīja savu nostāju, kāpēc konvencija nebūtu parakstāma. Viņš dokumentā saskata pretrunas ar Satversmi.
Rasnačs apgalvoja, ka konvenciju ir ratificējušas vien 13 Eiropas Savienības dalībvalstis. Tieslietu ministrijas pasūtītajā dokumentā, ko tā dēvē par "juridisko atzinumu", esot plaši izklāstīti argumenti, kas sagraujot sabiedrībā izplatītos mītus. Viens no tiem esot arī Labklājības ministrijas izplatītā informācija par augsto vardarbības līmeni pret sievietēm. Tāpēc, viņaprāt, nav nepieciešamības pievienoties konvencijai, un vardarbības līmeņa samazināšanos var panākt ar konkrētu rīcību, strādājot kā līdz šim tas ir darīts.
Kritiku par Rasnača nostāju pauda labklājības ministrs Reirs, norādot, ka viņa sagatavotais dokuments ir nekvalitatīvs, balstīts uz safabricējumiem un Krievijas propagandas mājaslapu atziņām. Viņš aicināja aizdomāties, ka valstis, kas vēl nav pievienojušās konvencijai, ir Krievija, Armēnija, Azerbaidžāna un Moldova.
Savukārt tiesībsargs Juris Jansons atgādināja, ka Latvija jau savulaik pauda apņemšanos pievienoties dokumentam. Viņaprāt, juridiskajā atzinumā nav izskaidroti jēdzieni, kas sabiedrībā raisa sašutumu. Vienlaikus viņš piekrita, ka neviens tiesību akts nebūs kā panaceja, ja tas netiks ievērots.
Kā ziņots, iepriekš tika pausts, ka valdība atbalstīs daļēju Latvijas pievienošanos Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvencijai un plāno pievienot Latvijas parakstam atsauci, ka mūsu valsts atbalsta konvenciju vien tik tālu, cik tā nav pretrunā ar Satversmes normām.
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. LM atbalsta konvencijas ratificēšanu.
Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver Labklājības ministrija.
Savukārt Tieslietu ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Tāpat tajā apgalvots, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, bet šāda prasība neatbilst Satversmes 99. un 100.pantam, jo katram Latvijā ir tiesības domāt brīvi, kā arī brīvi paust savus uzskatus, ja vien tie neaizskar citu cilvēku pamattiesības. Arī Satversmes 1.pants, kurā Latvija pasludināta par demokrātisku republiku, jau pats par sevi izslēdz valstij iespēju uzspiest visiem iedzīvotājiem vienas ideoloģijas - radikālā feminisma - idejas un postulātus, tādējādi visiem liekot dzīvot tikai saskaņā ar šo ideoloģiju, teikts analīzē.
"Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā - vienlīdzību likuma priekšā -, "a priori" padarot vīriešu diskrimināciju - tātad diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma - par leģitīmu, turklāt bez jebkāda racionāla pamata," pausts vienā no analīzes tēzēm.
Advokātes biroja analīzē arī skaidrots, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. "Līdz ar to Latvijai nevajadzētu parakstīt šo konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu. Vienpusējās deklarācijas iesniegšana, kā to izdarīja Polija un Lietuva, juridiski stabilas garantijas nesniedz. Pašreiz nav arī zināms, kā šīs deklarācijas praksē ietekmēs konvencijas piemērošanu Lietuvā un Polijā, kā arī to attiecībās ar pārējām konvencijas dalībvalstīm," rakstīts juridiskajā analīzē.
Tāpat atzinumā iekļauts, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz "gender" jeb sociālā dzimuma pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt jau Satversmi, kas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110.panta pirmā teikuma redakciju.