2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.
Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.
2022.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 10,663 miljardi eiro, bet izdevumi - 12,406 miljardi eiro.
Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).
Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka valsts finanšu situācija patlaban ir stabila. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi un tās izaicinājumiem, Latvija saglabājusi stabilu pozīciju kredītreitinga "A" grupā, apliecinot augsto investoru uzticību valsts kredītspējai. Reirs apgalvo, ka diskusijās ar pašvaldībām, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavotais 2022.gada valsts budžets ļaus nosargāt valsts finanšu stabilitāti arī pandēmijas apstākļos, un vajadzības gadījumā izturēt arī nākamās krīzes. Tāpat nākamgad nebūs nepieciešama ne budžeta konsolidācija, ne nodokļu celšana.
Reirs uzsver, ka šis budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts starp nozarēm - tāds, kurā ir atvēlēti līdzekļi gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan arī nauda valsts attīstībai un investīcijām.
2022.gada valsts budžetā vislielākie papildu līdzekļi paredzēti veselības nozarei - papildus 130,5 miljoni eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljoni eiro.
Nozīmīgu papildu finansējumu 103,3 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm, tai skaitā 70 miljonus eiro pašvaldību aizņēmumu palielinājumam. Savukārt 91,3 miljoni eiro paredzēti Labklājības ministrijai saistībā ar ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanu, bet 73,7 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijas prioritātēm.
Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro - 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam - 20,7 miljoni eiro. Mediju atbalsta fondam novirzīti papildu 2,6 miljoni eiro.
Nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pedagogu darba samaksai. Tāpat pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.
Tāpat 2022.gada budžeta likumprojektā paredzēts 131,24 miljonus eiro novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai - 12,13 miljonus eiro.
Savukārt valsts robežas infrastruktūras izveidei nākamgad plānots novirzīt 14,45 miljonus eiro.
Likumprojekta par valsts budžetu 2022.gadam paketē tiek virzīti vairāki Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi ar ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.
Tostarp paredzēta diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana no 2022.gada 1.janvāra, attiecīgi no 300 līdz 350 eiro mēnesī un no 330 līdz 350 eiro mēnesī, un abu neapliekamo minimumu palielināšana no 2022.gada 1.jūlija līdz 500 eiro mēnesī.
Tāpat paredzēta atalgojuma palielināšana prioritārajām nozarēm (mediķiem, pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem), kā arī darba devēja veselības pakalpojuma iekļaušana koplīgumos paredzētajos atvieglojumos ar limitu 480 eiro gadā.
Nākamā gada budžeta pavadošajos likumprojektos paredzēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 12% līdz 5% grāmatu un periodisko izdevumu (tādu kā avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiski izdevumi) iespieddarba un elektroniska izdevumu formā piegādei (izņemot piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot) un to abonentmaksai.
Paredzēta arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā objekta palielināšana no 62 800 līdz 78 100 eiro, kā arī ieņēmumu palielinājums dažādām nenodokļu pozīcijām.
Papildus minētajam nodokļu ieņēmumus ietekmēs arī iepriekš pieņemtie nodokļu pasākumi - dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana atsevišķiem objektiem un nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai un e-cigarešu šķidrumiem un akcīzes nodokļa paaugstināšana no e-cigarešu šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes 14 eiro par 100 litriem noteikšana bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem.
2022.gada budžeta likumprojektā paredzēts, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64% no 2021.gada peļņas. Tostarp paredzēts, ka AS "Latvenergo" ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 miljonus eiro, VAS "Latvijas valsts meži" - ne mazāk kā 55,89 miljonus eiro, AS "Augstsprieguma tīkls" - ne mazāk kā 10,31 miljonu eiro, AS "Latvijas loto" - ne mazāk kā 5,29 miljonus eiro, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" - ne mazāk kā 2,2 miljonus eiro.
Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2021.-2024.gadam izstrādāts 2021.gada jūnijā, balstoties uz 2021.gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju un valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.
Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, Finanšu ministrija ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un EK ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2021.gada 14.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Atbilstoši scenārijam Latvijas IKP pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7% un 2022.gadā - 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam. Savukārt 2023. un 2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs. Makroekonomisko prognožu uzlabošanās pamatā ir labāka ekonomikas reakcija uz pandēmijas izaicinājumiem.
Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka ekonomikas izaugsmi 2021. un 2022.gadā noteiks Covid-19 uzliesmojuma ierobežošana gan Latvijā, gan veiksmīga krīzes pārvarēšana pasaulē un galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, veicinot iekšējo un ārējo pieprasījumu. Līdzīgs pieņēmums ir pamatā arī visu starptautisko institūciju makroekonomikas prognozēm, balstoties uz Covid-19 izplatības dinamikas pēdējiem datiem prognožu veikšanas brīdī.
Latvijas ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad būšot privātā patēriņa pieaugums, kas pēc ierobežojumu atcelšanas un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās šī gada otrajā ceturksnī ir strauji atjaunojies. Tāpēc gadā kopumā tas varētu palielināties par 6,3%. Ņemot vērā zemo bāzi, 2022.gadā privātā patēriņa pieaugums varētu sasniegt 10,4%, tomēr privātais patēriņš būtu tikai par 5,5% lielāks nekā 2019.gadā. Investīciju (bruto pamatkapitāla veidošanas) apjoms šogad varētu palielināties par 4,1%, bet 2022.gadā sasniegt jau 8,5% kāpumu. Pieaugumu nodrošināšot ES fondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējama pieejamība, kā arī "Rail Baltica" projekta realizācija.
Gada vidējā inflācija 2021.gadā prognozēta 2% un 2022.gadā 2,4% līmenī. Salīdzinājumā ar februāra prognozēm inflācijas prognoze 2021.gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem un 2022.gadam - par 0,4 procentpunktiem. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu noteiks gan izejvielu preču cenu, tostarp naftas un pārtikas izejvielu cenu kāpums pasaulē, gan arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijā un pakalpojumu cenu pieaugums. Savukārt turpmākajos divos gados inflācija, FM ieskatā, samazināsies līdz 2% līmenim.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi bezdarba līmenis Latvijā 2021.gadā pazeminājās līdz 7,9%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā tika prognozēts šī gada februārī, jo valdības atbalsta programma mazinās nodarbinātības samazinājumu Covid-19 ietekmētajās nozarēs. 2022.gadā, turpinoties straujai ekonomikas attīstībai un samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, bezdarba līmenis pazemināsies līdz 7%. Nodarbināto skaits nedaudz palielināsies 2022.gadā un līdz 2024.gadam stabilizējoties 900 000 līmenī.
Mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums šogad prognozēts 8% apmērā, vidējai darba samaksai paaugstinoties līdz 1234 eiro. Nākamajā gadā algu pieaugums veidošot 6% un vidējā termiņā pietuvojoties produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā, kas ir ap 3,2%.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem. Ministrija atzīmē, ka nenoteiktība ap Covid-19 izplatību saglabājas augsta un ekonomikas izaugsme var izrādīties gan straujāka, gan lēnāka, nekā paredz bāzes scenārija prognoze, tomēr prognožu riski pārsvarā ir lejupvērsti.
Būtiskākais negatīvais risks ir Covid-19 nākamais uzliesmojums Eiropā un Latvijā, ko izraisījis jaunais Indijas jeb delta vīrusa paveids. Pieaugot mirstībai, tas var radīt nepieciešamību pēc jauniem, vēl spēcīgākiem ierobežojošajiem pasākumiem. Turklāt ekonomiskās stimulēšanas ietekmē kapacitātes trūkums būvniecības nozarē var izraisīt strauju cenu kāpumu, nenodrošinot investīciju gaidīto pozitīvo devumu ekonomikas izaugsmē. Lai arī neliels, tomēr pastāv risks, kas saistīts ar politisko nestabilitāti dažās kaimiņvalstīs, un var straujāk mazināt jau tā zemos kravu tranzīta apjomus.
Vienlaikus pastāv arī pozitīvie riski, kas varot nodrošināt straujāku ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos Latvijā, ja ekonomikas izaugsme pasaulē un Latvijas tirdzniecības partnervalstīs atjaunojas straujāk, nekā prognozēts. Ekonomisko aktivitāti stimulēs ES fondu investīcijas 2021.-2027.gada plānošanas periodā, it sevišķi Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana un "Rail Baltica" projekta realizācija. Tāpat ir iespējams arī straujāks privātā patēriņa kāpums Latvijā, ko var nodrošināt mājsaimniecību uzkrājumu pieaugums pēdējos gados.
2022.gada budžetu un to pavadošos 13 likumprojektus Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 14.oktobrī.