Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa aģentūrai LETA teica, ka LTRK neatbalsta priekšlikumu ieviest IIN progresivitāti, kā to piedāvā Pasaules Banka. "Esošie darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti un nav konkurētspējīgi starp Baltijas valstīm, par to liecina kaut vai esošā situācija ar ļoti augsto aplokšņu algu īpatsvaru un minimālās algas saņēmēju skaitu. Ir jārada vienkārša, saprotama un administrējama nodokļu sistēma, kas veicina jaunu darba vietu rašanos un atalgojuma pieaugumu," uzsvēra Zariņa.
Pēc viņas teiktā, uzņēmēju organizācijas savā nodokļu reformas priekšlikumā piedāvā notiek fiksētu 20% IIN likmi ienākumam no algas, ienākumam no kapitāla un ienākumam no kapitāla pieauguma.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns aģentūrai LETA teica, ka LDDK neatbalsta ienākumu nodokļa progresivitāti. Pēc viņa sacītā, progresīvi nodokļi tautsaimniecības attīstības skatpunktā nav piemēroti ekonomikas izaugsmes periodam, kavē tautsaimniecības virzību uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem un nesekmē vidējā atalgojuma pieaugumu, kā arī dod vēl lielākas priekšrocības ēnu ekonomikas sektoram.
"Pētījumā ir pievērsta īpaša uzmanība nepieciešamībai mazināt ienākumu nevienlīdzību, ko parasti vērtē pēc ienākumiem uz vienu ekvivalento mājsaimniecības locekli. Arī Pasaules Bankas pētījuma autori atsaucas uz augsto Džini koeficientu, tomēr piedāvātais nodokļu progresivitātes modelis ir orientēts uz strādājošajiem ar pilnu darbspēju un bez apgādībā esošām personām, kas, pretstatā mājsaimniecībām, kurās ir apgādājamie, nav augsta nabadzības riska grupa," sacīja Leiškalns, piebilstot, ka pētījumā ieteiktais ienākumu nodokļa progresivitātes modelis nav piemērots no sociālā skatpunkta, jo palielina nevienlīdzību starp dažādiem iedzīvotāju sociālajiem slāņiem.
Jau ziņots, ka Pasaules Bankas speciālistu gatavotajā ziņojumā par Latvijas nodokļu sistēmu teikts, ka vispiemērotākie instrumenti nevienlīdzības mazināšanai ir ienākumu nodokļi un pabalsti. IIN progresivitāte apvienojumā ar sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem varētu mazināt nevienlīdzību Latvijā. Saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķiniem, ieviešot trīs līmeņu iedzīvotāju nodokļa likmes skalu - 19%, 23% un 33% - apvienojumā ar neapliekamo minimumu, Latvija varētu gan mazināt nevienlīdzību, gan palielināt budžeta ieņēmumus.
aivarsz
Jukums
Gugols