Kā norāda speciālisti, liela nozīme ir arī cilvēka līdzestībai, ievērojot vairākus nosacījumus atlabšanas periodā, mainot dzīvesveidu un pedantiski lietojot medikamentus, ko nozīmējis ārsts. Kardiologi uzsver: mūsdienās cilvēki pēc miokarda infarkta lielākoties var sekmīgi atlabt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Nemaina ieradumus
"Lai arī infarkts ir iemesls daļai cilvēku pievērsties veselīgam dzīvesveidam, statistika liecina, ka daudzi arī pēc infarkta neatmet kaitīgos ieradumus, neseko veselības rādītājiem un neievēro ārsta norādījumus par medikamentu lietošanu," uzsver Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta†Mintāle, viņa turpina: "Pētījums* par cilvēku ieradumiem pēc infarkta liecina, ka 12,2% pacientu, kuri pirms infarkta smēķējuši, to tupina darīt arī pēc notikušā. Vairāk nekā 40% cilvēku pēc infarkta ir ar aptaukošanos un/vai paaugstinātu asinsspiedienu un vairāk nekā 50% ir paaugstināts holesterīna līmenis. Šie skaitļi liecina, ka sirds un asinsvadu slimību attīstību veicinošie riska faktori pēcinfarkta periodā ir ļoti izplatīti, kas var novest pie atkārtota infarkta."
Kardiologi apkopojuši atbildes uz pacientu biežākajiem jautājumiem par to, kā uzlabot veselību pēc infarkta un atgriezties aktīvā dzīvē.
Pirmajās dienās, atgriežoties mājās pēc slimnīcā pavadītā laika, svarīgi sekot ārsta norādījumiem par zāļu lietošanu un fiziskajām aktivitātēm! Pirmo nedēļu svarīgi pavadīt mierīgi, pamazām atgriežoties ierastajā ritmā. Nekādu pārslodžu, svarīgi labi izgulēties! Dodieties pastaigās vismaz 30 minūtes katru dienu. Ja jūtat nogurumu, nespēku vai elpas trūkumu, apstājieties un atpūtieties.
Pēc izrakstīšanās no slimnīcas ir svarīgi sazināties ar savu ģimenes ārstu. Tāpat pēc infarkta ieteicams konsultēties ar kardiologu vai ģimenes ārstu par iespējām iziet rehabilitācijas kursu. Atcerieties – pēc infarkta ārsts jāapmeklē regulāri, nepieciešamības gadījumā ar ārsta norīkojumu jāveic izmeklējumi un asinsanalīzes, kā arī jāpārbauda veselība pie kardiologa.
Kustības ir obligātas
Kā norāda kardiologi, ir ļoti svarīgi atcerēties par ārsta izrakstīto medikamentu lietošanu. Tie jālieto apzinīgi, neizlaižot un nesamazinot devas! Zāles un to kombinācijas samazina atkārtota infarkta risku un kontrolē riska faktorus, piemēram, holesterīna līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu, paātrinātu pulsu. Ateroskleroze vai koronāra sirds slimība jāārstē visu mūžu. Tāpēc ir būtiski lietot tieši tos medikamentus un tieši tādās devās, kādas norādījis ārsts. Patvaļīga zāļu lietošanas pārtraukšana vai devu samazināšana var izraisīt atkārtotu infarktu. Ja, jūsuprāt, radušās medikamentu izraisītas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu.
Jāņem arī vērā, ka kustības pēc infarkta ir obligātas! Pakāpeniski palieliniet pastaigu laiku līdz 2–3 km dienā vai vienai stundai. Dariet to katru dienu vai vismaz 5–6 reizes nedēļā. Konsultējieties ar kardiologu – veicot slodzes testu, kardiologs noteikts vēlamo fizisko aktivitāšu apjomu. Īpaši ieteicamas ir ātras pastaigas vai lēns skrējiens, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, distanču slēpošana. Svarīgi ņemt vērā pašsajūtu – tiklīdz rodas diskomforts, aizdusa, sāpes, apstājieties un atpūtieties.
Kā motivēt sevi mainīt dzīvesveidu? Izmaiņas dzīvesveidā ļaus justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk. Veiciet izmaiņas pa vienai, bet vissvarīgāk ir atmest smēķēšanu! Tad pamazām turpiniet ar pārējiem ieteikumiem – sāciet vairāk kustēties, ēdiet veselīgāk, un svars noteikti samazināsies. Plānojiet aktīvas brīvdienas, gatavojiet ēdienu mājās un lietojiet mazāk sāls.
Atsakieties no kaitīgā!
Speciālisti mudina izvairīties no trim kaitīgiem paradumiem, kas saistīti ar smēķēšanu, alkoholu un stresu. Gada laikā pēc smēķēšanas atmešanas kardiovaskulāro slimību risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu kardiovaskulāro slimību riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši. Smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku. Atmetot smēķēšanu, arī insulta risks ievērojami samazinās jau divu gadu laikā, bet pēc pieciem gadiem izlīdzinās nesmēķētāju riska līmenī. Arī pārmērīgai alkohola lietošanai ir nelabvēlīga ietekme.
No stresa gan izvairīties nav viegli, bet svarīgi atpazīt stresa ietekmi uz ikdienas paradumiem, kas ir savstarpēji saistīti. Stress var veicināt neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, mazkustīgumu. Savukārt stresa nelabvēlīgo ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm, veselīgu uzturu, atpūtas režīmu un izgulēšanos.
*Saskaņā ar Euroaspire IV 24 Eiropas valstīs veikto apsekojumu par pacientu dzīvesveidu un ārstēšanu divu gadu laikā pēc miokarda infarkta