Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūrai saistībā ar fiktīvu darbinieku nodarbināšanu saukt pie kriminālatbildības Strazdu un atstādināto Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Skaidrīti Buividi. KNAB izmeklētājs uzskata, ka, iespējams, abas tiesu varas amatpersonas daudzu gadu laikā valstij nodarījušas ap 235 000 latu lielus zaudējumus.
Strazda advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA pastāstīja, ka pagaidām apsūdzības uzrādīšanai klients uz prokuratūru vēl nav saukts. Aizstāvības pozīcija nav mainījusies - izteiktās aizdomas nav pamatotas.
Spriežot pēc pratināšanās uzdotajiem jautājumiem, advokāts uzskata, ka Strazda rīcībā nepastāv mantkārīgs nolūks. Ja nepastāv mantkārīgs nolūks, tad nevar runāt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, uzskata advokāts.
Krāpšanas pants Strazdam inkriminēts tikai pirms pāris nedēļām, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notika pēdējās pratināšanas. "Krāpšanas inkriminēšanai arī nevar piekrist, jo nav mantkārīga nolūka," norādīja advokāts. "Protams, pastāv diskusijas, vai šie abi panti var kopā figurēt. Ja izmeklēšana uzskata, ka inkriminējama dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā, tad jau tas ietver zaudējumus, līdz ar to nav izprotams, kāpēc tiek inkriminēta krāpšana," domā Rebenoks.
Advokāts krāpšanas inkriminēšanu saista ar to, ka šis noziegums skaitās smagāks noziegums. KNAB nespēja iekļauties izmeklēšanas termiņos un, lai "nedegtu" izmeklēšanas termiņi, inkriminēts krāpšanas pants.
"Var pieņemt, ka kāda iekšēja procedūra varētu būt pārkāpta, bet tas risināms tikai un vienīgi disciplinārlietas ietvaros. Darbi, kas bija jāpilda tiesā, bija izpildīti. Par darba izpildi bija samaksāts. Šeit var pastāvēt diskusijas, kurš tos darbus ir pildījis. Varbūt nebija ievērota kāda procedūra. Fiktīva nodarbināšana manā ieskatā ir tāda, ka cilvēks skaitās, bet darbs netiek pildīts. Nebija nekādas fiktīvas nodarbinātības, un pierādījumu par mantkārību nav," pauda advokāts.
Starp fiktīvi nodarbinātajām personām bijis, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgs, tiesneša palīgs, tiesas administrators, tiesas arhivārs, tiesas sēžu sekretārs un apkopējs. Tiesas priekšsēdētājs, iespējams, izmantojis šīm personām izmaksātos finanšu līdzekļus savām personīgajām vajadzībām, tādējādi ilgstošā laika periodā izkrāpjot finanšu līdzekļus lielā apmērā.
Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese atbalstīja priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja 1995.gadā izdarīto un līdz pat 2012.gada vasarai turpināto noziedzīgo nodarījumu, iepriekš informēja KNAB.