Komisijas deputāti šodien sprieda, kā pašreizējā situācija Afganistānā ietekmēs Latviju, Eiropu un migrācijas politiku ES kopumā. Nestabilitāte Centrālāzijas valstī ir aktualizējusi ne tikai iekšējās, reģionālās un starptautiskās drošības draudus, bet arī jautājumu par iespējamām bēgļu plūsmām Eiropas virzienā.
Patlaban Latvija jau uzņēmusi vairākas personas ar ģimenēm, kuras strādā vai iepriekš strādājušas kādā no ES struktūrām Afganistānā. Kopumā uzņemti 15 cilvēki, kuri uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par šodienas ES iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmi saistībā ar situāciju Afganistānā, sacīja V.A.Tērauda.
Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ES atkārtoti pauž apņemšanos evakuēt tos Afganistānas valstspiederīgos, kuri pēdējo gadu laikā ir sadarbojušies ar ES, kā arī nodrošināt viņu drošību. Taču, palielinoties migrācijas plūsmām no Afganistānas, Latvija neatbalsta izskanējušās idejas par mehānisku personu pārvietošanu uz ES vai vēlāku pārdali starp dalībvalstīm, pauda V.A.Tērauda.
Drošības situācijai Afganistānā kļūstot nestabilai, ASV un citas NATO, kā arī ES dalībvalstis pašlaik cenšas no Afganistānas evakuēt savus valstspiederīgos un tuvākos sadarbības partnerus, tostarp afgāņu līgumdarbiniekus, baidoties, ka “Taliban” grupējums varētu ar šīm personām izrēķināties. Drošības un humanitārai situācijai pasliktinoties, tiek prognozēts, ka tas varētu izraisīt paaugstinātas migrācijas plūsmas uz ES, tādējādi radot arī papildu drošības izaicinājumus, teikts atbildīgās ministrijas sagatavotajā informācijā.