Līdz ar to šogad kopumā reģistrēti jau 114 sausās zāles dedzināšanas gadījumi. LETA jau ziņoja, ka šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 2.februārī Ķekavas pagastā.
Kopumā aizvadītajās brīvdienās dzēsti 49 kūlas ugunsgrēki, kuru kopējā degšanas platība bija vairāk nekā 22 hektāri. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki izcēlās Ventspils novada Zlēku pagastā, kur kūla dega astoņu hektāru platībā un Jelgavas novada Vilces pagastā, kur sausā zāle dega četru hektāru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods. Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību! Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.