Sakritības dēļ Streļčenoks šo sarunu nolika dienā, kad pasaules uzmanība bija pievērsta ASV jaunajam prezidentam Donaldam Trampam. Tāpēc žurnālistu interesi izpelnījās tikai dažas todien no KNAB saņemtās ziņas. Vispirms jau KNAB lēmums pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu partijai Vienotība. Drīz pēc tam tika paziņots, ka no KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāva tiek izslēgta Sabiedrība par atklātību Delna un Sabiedriskās politikas centrs Providus. Delnas vadītājs Jānis Volberts šo rīcību aģentūrai LETA bija raksturojis kā "KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kārtējo vājuma pazīmi un klasisku veidu, kā viņš šos piecus gadus ir strādājis".
Ievērību guva arī KNAB priekšnieka Streļčenoka paziņojums par viņa rīcībā esošo informāciju, ka pierādījumu trūkuma dēļ gada beigās, visticamāk, tiks izbeigta tā dēvētā oligarhu lieta. To uzsāka 2011. gada pavasarī nepilnu pusgadu pirms Streļčenoka stāšanās amatā. Tajā aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, par tirgošanos ar ietekmi, tika turēti arī politiķi. Saeima togad liedza veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, kas bija pēdējais piliens toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera pacietības mērā un viņš ierosināja Saeimas atlaišanu, par ko tauta arī nobalsoja. Pērnajā rudenī tika izbeigts kriminālprocess daļā pret politiķiem Aivaru Lembergu un Šleseru, viņu darbībās nekonstatējot noziedzīgu nodarījumu.
Zatlers Dienai sacīja: "Saeimu tauta atlaida nevis šīs lietas dēļ, bet divvaldības dēļ. Oligarhi tā gribētu to traktēt, bet tā tas nav." Zatlers atgādināja, ka toreiz koalīcijā bija Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība, kura faktiski noteica situāciju, bloķējoties ar opozīciju. "Vairs nebija skaidrs, kas valstī notiek un kas par ko atbild," piebilda Zatlers. Viņaprāt, KNAB priekšnieks nevar norobežoties no tā, cik kvalitatīvi lietās tiek nostiprināti pierādījumi. Tāpat "KNAB nedrīkst kļūt par politisko policiju", kas bijusi ne tikai pēdējo piecu gadu problēma. Tāpēc Zatlers novēl konkursā atrast politiski neitrālu nākamo KNAB priekšnieku, kā tas, šķiet, būšot izdevies Valsts ieņēmumu dienestā.
KNAB priekšnieks žurnālistiem teica, ka oligarhu lietu esot iniciējusi bijusī izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un korupcijas apkarošanas bloka vadītāja Juta Strīķe. Jāatgādina, ka KNAB priekšnieks abas atbrīvoja no amata. Streļčenoks arī skaidroja, ka viņam kā iestādes vadītājam esot ierobežotas iespējas redzēt krimināllietas materiālus, kas ir pieejami procesa virzītājam. Strīķe intervijā Latvijas Radio raidījumā Pēcpusdiena gan sacīja, ka Streļčenoka paziņojums liecinot par "viņa nespēju vadīt valstiski svarīgu lietu izmeklēšanu, kur ir nepieciešams visu līmeņu vadības atbalsts, – tāpēc kļūst acīm redzami, kā interesēs viņš visus šos gadus ir strādājis".
Visu Ināras Egles rakstu lasiet trešdienas, 16. novembra laikrakstā Diena!