Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Strādājam, lai pēc krīzes būtu stiprāki

Par ostas attīstības plāniem žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu (LA).

Kāda patlaban ir kopējā situācija Rīgas ostā?

Galvenais uzsvars ir uz to, lai ar dažādām aktivitātēm un stimuliem atjaunotu stabilu kravu un pasažieru plūsmu ostā. Piemēram, pēdējā laika aktualitāte – aktīvi runājam ar prāmju operatoru Tallink, kā viņi redz nākamo kuģošanas sezonu un kāds atbalsts viņiem nepieciešams no Rīgas ostas, lai īstenotu prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, Rīgu un Helsinkiem ne tikai krīzes apstākļos, bet lai uzturētu un pat paplašinātu pilnvērtīgu šo līniju darbību arī nākotnē. Sarunu procesā piedalās arī Rīgas dome, Ekonomikas un Satiksmes ministrija, arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, lai varētu izstrādāt plaši profilētu piedāvājumu. Viens ir ostu maksu atlaides, taču skaidrs, ka tūrismam ir krietni lielāks ekonomiskais efekts valsts līmenī, tādēļ vērts padomāt par stimuliem ārpus ostas kompetences robežām.

Daudz strādājam, lai atgrieztu kravas un ģenerētu jaunas kravu plūsmas, izvērtējam arī jaunus investīciju projektus. Ņemot vērā, ka pilsētai varētu būt pieejami līdzekļi no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma, strādājam arī pie projektu veidošanas saistībā ar vides monitoringa sistēmu uzlabošanu ostā, tostarp sistēmu digitalizāciju. 

Vēl ostas uzmanības centrā ir Rail Baltica projekta realizācija – tieši pavisam nesen kopā ar ekspertiem sākām vērtēt ostas attīstības perspektīvas arī šajā kontekstā. Proti, Rail Baltica maršruts ies cauri lielai daļai Latvijas teritorijas, arī Rīgai, taču tam nav paredzēts savienojums ar Rīgas ostu, tādējādi atņemot ostai iespēju būtiski paaugstināt konkurētspēju reģionā. Tādēļ šobrīd dažādos līmeņos mēģinām sākt aktīvas sarunas, lai Rail Baltica projekta kontekstā dienaskārtībā rosinātu vismaz veikt izpēti, kāds ekonomiskais efekts Rīgas ostai un Latvijai kopumā varētu būt, ja Rail Baltica dzelzceļa atzaru ierīkotu arī Rīgas ostā, visticamāk, Daugavas kreisajā krastā, tostarp aprēķinot potenciālās izmaksas. Manuprāt, ja jau ir paredzēts investēt lielus līdzekļus Rail Baltica projekta īstenošanā gan no Latvijas, gan ES finansēm, ļoti iespējams, ka, piemaksājot vēl salīdzinoši nelielu summu Rīgas ostas atzara izveidē, mēs varam gūt nākotnē pavisam citu ekonomisko efektu no Rail Baltica projekta.

Ko par to saka Satiksmes ministrija?

Esam ar ministrijas vadību par šo ideju runājuši gan politiskā, gan tehniskā, gan operatīvā līmenī un esam secinājuši, ka vilciens vēl nav pilnībā aizgājis, proti, vēl projekta galīgā versija nav apstiprināta. Konceptuāli iespēju robežās šo jautājumu vēl var produktīvi atrisināt.

Sliktākajā gadījumā – ja no ES līdzekļiem papildu naudu nav iespējams iegūt, ja secinām, ka šāda atzara izveide mums valstiski ir nozīmīga, šādam projektam taču varētu atrast naudu nacionālajā budžetā?

Precīzi! Patlaban sarunas ir par to, lai pašreizējā projekta versija nenogriež mums iespēju kaut vai pašiem izveidot pieslēgumu. Protams, ideāli būtu, ja mēs spētu panākt, ka kopējais Rail Baltica projekta finansējums tiktu efektīvi izmantots mūsu pašu ekonomiskajās interesēs, – Lietuva un Igaunija ir atradušas šādu ceļu, taču arī mēs savu iespēju vēl neesam palaiduši garām.

Viens no risinājumiem varētu būt, ka tiek veidots jau plānotais atzars uz lidostu Rīga un no turienes uz ostu vai arī citādi pieslēdzoties kopējam atzaram.

Arī ostas kreisajā krastā ir tā sauktā 1520 sliežu platuma dzelzceļa pievads, tas nozīmē – ja turpat arī būs Rail Baltica dzelzceļa atzars – ostā ir iespēja izveidot multimodālu loģistikas kompleksu.

Tieši tā! Tur var veidot visdažādākos transporta veidu savienojumus – kravu pārcelšanu starp dažāda sliežu platuma dzelzceļiem, kuģos un no kuģiem, kā arī automašīnām.

Turpat netālu ir arī Spilves pļavas, ar kuru apgūšanu Rīgas ostai arī saistīti diezgan ambiciozi attīstības plāni. Ja tur samērā tuvā nākotnē būs pieejams šāds multimodāls transporta mezgls, arī potenciālo investoru interese ievērojami pieaugs?

Protams, turklāt industriālo projektu attīstība Spilves pļavās ir vēl viens attīstības plāns, kas ir ostas dienaskārtībā, un mūsu plānos ir aicināt šeit ieguldīt globāla mēroga industriālo parku apsaimniekotājus, kuri, loģiski, šeit biznesa attīstības iespējas piedāvās arī saviem klientiem, kuri darbojas citās valstīs. Lai to varētu īstenot, jāizdara virkne mājasdarbu. Tostarp jāizvērtē, kādas investīcijas nepieciešamas, kas varētu būt potenciālie naudas avoti – vai projektu finansētu no valsts budžeta vai no jau pieminētā Eiropas Atveseļošanās fonda vai arī jādomā par aizņēmumu. Katrā gadījumā ir daudz risināmu uzdevumu, taču jau tagad šāda projekta īstenošanā saskatām daudz ieguvumu.

Cik konkrētas vispār šobrīd ir iespējamas sarunas un vienošanās par jebkādiem plāniem?

Galvenie sarunu vedēji par kravu piesaisti ir ostā strādājošie uzņēmēji, kuri kravas arī reāli pārkrauj. Taču pašreizējā realitāte ir tāda, ka neviens kravas īpašnieks nekur pasaulē neriskē uzņemties striktas ilgtermiņa saistības, jo ir liela neziņa par situācijas attīstības scenārijiem. Dažādu iemeslu dēļ vairāk vai mazāk būtiski mainās kravu piegāžu maršruti, tas sarežģī gan sarunas, gan plānošanu, taču nevar jau arī sēdēt un žēloties par sarežģīto situāciju un neko nedarīt. Brīdī, kad ir iespēja pierādīt ekonomisko pamatojumu kravu maršrutu pārbīdīšanai Rīgas virzienā, tas ir ļoti aktīvi jādara. Preču kravas jāpiegādā jebkurā gadījumā, jo pieprasījums pasaulē nav apstājies. To spilgti pierādīja arī situācija pavasarī Covid-19 epidēmijas pirmajā vilnī, kad diezgan drīz pēc pirmā šoka un būtiska pieprasījuma un piedāvājuma krituma, piemēram, dažādu elektronikas preču pieprasījums atkal strauji pieauga, radot sastrēgumus transporta koridoros. Šādās situācijās mums ir iespējas operatīvi reaģēt un piedāvāt savus pakalpojumus. Un te svarīgi skatīties ne tikai īstermiņā, bet arī daudz tālākā perspektīvā, domājot, kādu piedāvājumu varam izteikt potenciālajiem investoriem, turklāt Rīgas ostas teritorijā ir plašas iespējas – ne tikai pārkraut kravas no vilcieniem vai mašīnām kuģos, bet arī uzglabāt noliktavās, pārkomplektēt un nosūtīt gala saņēmējiem ar dažādiem transporta veidiem.

Rīgas osta pašlaik pārņemta valsts pārziņā. Vai tas ir sekmējis veiksmīgāku ostas stratēģisko attīstības plānu virzīšanu? Strādāt kļuvis vieglāk un ātrāk?

Gan jā, gan nē. Vienlaikus sagaidām, ka pēc nesenajām pašvaldības vēlēšanām arī Rīgā būs pavisam citi laiki. Objektīvi skatoties – vismaz valdes līmenī lēmumus pieņemt ir kļuvis vienkāršāk, arī lemjot par jaunām idejām, dažādiem investīciju projektiem. Katrā ziņā mēs cenšamies darīt visu, lai ostas darbība kļūtu saprotamāka, lai pār ostu nebūtu nekādu aizdomu ēnu. Vienlaikus – ņemot vērā, ka daudzi attīstības projekti, arī būvniecības projekti, ir jāsaskaņo arī ar pašvaldību, nepieciešama ļoti cieša un konstruktīva sadarbība ar pilsētu. Mēs ostā varam vēlēties īstenot visdažādākos projektus, taču mums vienmēr jāņem vērā, ka tepat blakus ir rīdzinieki ar savām vēlmēm un vajadzībām. Un arī ekonomiskais efekts no ostas darbības, piemēram, no tūristu piesaistes, lielākajā mērā nogulsnējas tieši Rīgā. Līdz ar to arī ostu reformas kontekstā pašvaldības turpmākā iesaiste ostas ikdienas procesos noteikti ir nepieciešama. Šobrīd daļēji pilsētu ostā pārstāvu es, jo esmu Rīgas domes deputāts, bet ostas valdē mani deleģējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Taču sinerģijai starp ostu un pašvaldību ir jābūt noteikti, jo virkne infrastruktūras projektu un procesu, kas ir nozīmīgi ostai, tikpat svarīgi ir arī pilsētai, piemēram, jaunais satiksmes pārvads pār dzelzceļu Sarkandaugavā – to būvē pilsēta un osta kopā, jo tas atvieglos kravas autotransporta nokļūšanu uz ostu un no tās un vienlaikus atrisinās sastrēgumu problēmu šajā Rīgas apkaimē, kā arī atslogos pilsētas centru no kravas autotransporta. Šādu kopīgi risināmu jautājumu, kam nepieciešama ostas, pašvaldības un valsts cieša sinerģija, mums ir ļoti daudz, sevišķi zinot, ka daļai projektu šādā sadarbībā varam piesaistīt finansējumu no Eiropas atjaunošanas fonda līdzekļiem. Kopīgiem spēkiem varam spert lielus soļus uz priekšu, ja vien spēsim ātri un kvalitatīvi reaģēt un vienoties par prioritātēm, kuru mums šodien patiesībā ir ļoti daudz. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas