ST aptur Muižnieces pilnvaras

Viņš norādīja, ka ST pašlaik darbojas pieci tiesneši, kas ir minimālais iespējamais skaits tiesas darbam, tāpēc tas šajā laikā būs apgrūtināts. Kūtris gan atzina, ka vasaras periodā tas nebūs tik akūti, taču viņš lūgs Ģenerālprokuratūru, lai tā šo kriminālprocesu izmeklē pēc iespējas ātrāk."Mēs neesam tik daudz tiesnešu, lai varētu ilgstoši strādāt mazā sastāvā," atzina Kūtris."Katram kriminālprocesam ir jābūt pamatam. Mēs ticam ģenerālprokuroram, ka ir pamats procesa sākšanai," sacīja ST priekšsēdētājs, gan piebilstot, ka viņš tic Muižnieces iepriekš teiktajam, ka viņa, esot Saeimas deputāte, nav pieļāvusi apzinātus pārkāpumus. ST rīcībā nav iesniegti nekādi papildu materiāli, ir tikai informācija par sākto kriminālprocesu.Uz piebildi par Muižnieces iepriekš teikto, ka lieta par Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanu viņas vadības laikā esot politisks mēģinājums ietekmēt tiesu varu, Kūtris minēja, ka ST nekādu politisku ietekmi nav sajutusi.ST arī cer, ka valdība pēc iespējas drīz virzīs kādu kandidātu vakantajai ST tiesneša vietai. Jau ziņots, ka maijā aizsaulē aizgāja ST tiesnesis Viktors Skudra.Vēstīts arī, ka Ģenerālprokuratūra nule pabeigusi pārbaudi un sākusi kriminālprocesu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokola viltojumu laikā, kad komisiju vadīja toreizējā Tautas partijas pārstāve un pašreizējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece.Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers iepriekš aģentūru BNS informēja, ka Kriminālprocesa ietvaros izmeklējamās darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma panta par dienesta viltojumu – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona.Krimināllikums par šādu pārkāpumu paredz arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām (4000 latiem).Pirmstiesas izmeklēšanu šajā kriminālprocesā veiks Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors.Jau ziņots, ka bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9.Saeimā, pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. To nesen paziņoja Aleksejs Loskutovs un viņa partijas biedre Ilma Čepāne (abi "Vienotība").Muižniece pērn maijā, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, no Tautas partijas izstājās, taču viņas savulaik pārstāvētā partija joprojām tiesā cīnās, lai nebūtu jāpilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā.Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.