Viņš norādīja, ka vasarā dabasgāzes tirgotāju vēlme veidot krājumus ziemai pie sarūkošām piegādes iespējām radīja lielu papildu spiedienu uz cenām. "Cenas maksimums tika sasniegts augustā, kad vēlme iegādāties gāzi krājumiem bija lielāka nekā spēja segt piedāvājums. Savukārt, kad tika publicēta statistika par gāzes krātuvju piepildījumu, cena strauji samazinājās un katrs nākamais paziņojums vai ģeopolitiskie notikumi uz cenu svārstībām atstāja arvien mazāku ietekmi, jo gāzes krājumu līmenis bija pietiekams, lai cenu stabilizētu" teica Miķelsons.
Tāpat viņš atgādina, ja oktobrī un novembra sākumā Latvijā, kā arī citviet Eiropā, bija būtiski siltāks laiks nekā citus gadus, kas gāzes cenas samazināja vēl vairāk, jo tiešais pieprasījums no komersantiem un apkures sezonas nodrošināšanai nebija tik liels. "No novembra vidus, kad iestājās aukstais laiks, cenas ir atkal kāpušas, bet tās nebūt nav tik augstas, kādas bija augustā un septembra sākumā," piebilda SPRK izpilddirektors, skaidrojot, ka gāzes cenu svārstības lielākoties ir skaidrojamas ar papildu pieprasījumu un piedāvājuma ierobežojumiem, kā arī klimatiskajām svārstībām.
Viņš uzsvēra, lai arī ir grūti prognozēt pieprasījumu atlikušajos ziemas mēnešos, pašreizējie decembra klimatiskie apstākļi nav radījuši būtisku dabasgāzes cenu kāpumu. "Līdz ar to varam sagaidīt, ka būtiski liels pieaugums turpmākajos ziemas mēnešos varētu nebūt. Savukārt attiecībā uz cenu kritumu, tas atkarīgs no āra gaisa temperatūras. Jā kāds mēnesis būs salīdzinoši siltāks, tad kopumā biržā cenas būs zemākas, jo laikā, kad pieprasījums mazinās, tiešās piegādes cenu spiež uz leju," teica Miķelsons.
Viņš norādīja, ka tāpat tehniski nebūs problēmu ar dabasgāzes piegādēm Baltijas reģionam līdz ziemas beigām, jo ir izbūvēti jauni termināļi, kas uzsāks darbu tuvākajā laikā. Savukārt dabasgāzes cenas noteiks nevis Baltijas mēroga faktori, bet gan Eiropas un pasaules tirgus, piemēram, liela daļa no sašķidrinātās gāzes cenām ir atkarīga no pieprasījuma Āzijā, kur situācija Ķīnā saistībā ar pandēmijas ierobežojumiem un ekonomiskās attīstības tendencēm tiek vērtēta ļoti dažādi.
Miķelsons uzsvēra, ka energoresursu cenu kāpums ir ietekmējis ikvienas SPRK regulējamās nozares sniegtos pakalpojumus. Būtisku ietekmi līdz šim energoresursu cenu kāpums radījis siltumenerģijas nozares komersantiem, kuriem, ņemot vērā izmaiņas kurināmā tirgū, biežāk jāpārskata pakalpojumu tarifi, lai spētu segt pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. Kamēr saglabāsies augstas energoresursu cenas, arī regulēto pakalpojumu tarifi būs augstāki, atzina SPRK izpilddirektors.
"Lietotājiem pozitīva attīstība ir tā, ka SPRK noteiktā tarifu aprēķināšanas pieeja paredz raitu tarifu samazināšanos tad, kad sarūk energoresursu cenas. Komersantiem ir tiesības pārskatīt tarifus pie izmaksu pieauguma, bet ir pienākums pārskatīt tarifus pie izmaksu samazinājuma. Piemēram, novembrī novērotā dabasgāzes cenas lejupslīde tirgū ir atstājusi pozitīvu ietekmi uz daļu no komersantu siltumenerģijas tarifiem, kam dabasgāzes cena mainās katru mēnesi vai arī līgums noslēgts par fiksētu cenu uz īsu laika periodu," stāstīja Miķelsons.