Tiešas ietekmes uz administratīvi teritoriālo reformu (ATR) šim spriedumam nav, jo būtībā vērtētas ministra un pašvaldības rīcības robežas. Taču tiesas secinājumi, tāpat kā Valsts kontroles revīzijas ziņojums, kas ironiskā, bet neapzinātā kārtā tika publicēts vienā dienā ar ST spriedumu, visticamāk, atstās sekas uz debatēm Saeimā. Jau piektdien Saeima bija plānojusi sākt skatīt ATR jumta likumprojektu galīgajā lasījumā, bet nolemts to darīt nākamajā nedēļā.
Satversmes pārkāpums
Jāatgādina, ka drīz pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prezentētās novadu kartes, kurā Ikšķile iekļaujas jaunveidojamajā Ogres novadā, Ikšķiles novada dome pērn aprīlī nolēma rīkot iedzīvotāju aptauju. Apstiprinātais aptaujas nolikums, kuru palīdzēja izstrādāt arī bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars, VARAM ieskatā līdzinājās vietējam referendumam vai vēlēšanām, radot maldīgu priekšstatu, ka iedzīvotāji piedalās saistoša lēmuma pieņemšanā. Pūce nolikumu apturēja 2019. gada 25. aprīlī. Neraugoties uz ministra rīkojumu, pašvaldība aptauju rīkoja, tās organizēšanu apstiprinot domes lēmumā. Šī bija neliela, bet būtiska nianse, jo domes lēmumu tiesā apstrīdēt ir sarežģītāk nekā tās izdotu normatīvo aktu. Ministrs vēl vērsās prokuratūrā un brīdināja, ka ministrija šādi esot gatava rīkoties arī attiecībā uz citām pašvaldībām. Prokuratūra lietu nesāka, taču šāda ministra rīcība atstāja iespaidu uz citu pašvaldību vēlmi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par ATR un robežām. "Virkne pašvaldību, kas bija iecerējušas sekot Ikšķiles paraugam, kuru Satversmes tiesa tagad atzinusi par labu esam, aptaujas pēc šī parauga netaisīja," gadu senos notikumus Dienai atgādina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis. Iedzīvotāju aptaujas vai sabiedriskās apspriešanas daudzviet notika, taču piesardzīgi un ne sākotnēji iecerētajā apjomā.
ST atzinusi, ka pašvaldības apstiprinātajā aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija drīzāk ir raksturīga vēlēšanām vai referendumam, taču tas to automātiski nepadara par referendumu. Turklāt šādi iegūts iedzīvotāju viedoklis nerada juridiskas sekas pašvaldībai, un dome ir drīkstējusi noskaidrot iedzīvotāju viedokli, jo ATR ir tieši saistīta ar iedzīvotāju tiesībām un likumiskajām interesēm. "Ikšķiles dome ir rīkojusies savas kompetences robežās," secina tiesa, norādot, ka ministram bija iespējas izmantot "citus, mazāk ierobežojošus pašvaldības kontroles līdzekļus. Valdības un pašvaldības attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo cieņu", uzsver ST. Tādējādi ministra rīkojums atzīts par neatbilstošu Satversmes 1. pantam – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika –, attiecīgi vairs nevērtējot tā atbilstību Satversmes 101. pantam un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantam.
Vienlaikus tiesa norādījusi uz Ikšķiles novada domes prettiesisko rīcību, aptauju rīkojot, kamēr nav sagaidīts ST spriedums. Aptauja notika pērn maijā. Pašvaldība rīkojusies pretēji demokrātiskā tiesiskā valstī pieņemtajai kārtībai un nav ievērojusi pašvaldību likumu, secina ST.
Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova norāda, ka tiesa pašvaldību kompetenci, tās rīcības brīvību un rīcības robežas nav vērtējusi bieži. Šīs lietas būtība – pašvaldībai ir tiesības noskaidrot iedzīvotāju viedokli par plānotajām administratīvās teritorijas robežas izmaiņām. Tāpat viņa atkārtoti uzsver: "Attiecībām starp valdību – šajā gadījumā ministriju – un vietējām pašvaldībām ir jābūt cieņpilnām, uz dialogu un atbildīgu resursu izmantošanu balstītām. Demokrātiskā valstī visiem – gan valdībai, gan pašvaldībai – jāievēro normatīvie akti. (..) Tiesības ir jāievēro visos līmeņos."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Fons nav progress.
Bijušo rajonu robežās
noriebies