Rezultāti arī vēlreiz parāda atšķirību starp pilsētas un lauku skolām. Tāpat uzsvērts, ka Latvijā tikai neliela daļa skolēnu sasniedz izcilus rezultātus. Valsts izglītības satura centrā (VISC) sola, ka jaunajā mācību saturā skolēnu prasmei sadarboties būs liela loma, tāpēc varētu gaidīt, ka šie rezultāti ar laiku uzlabosies.
Pamatā PISA pētījumā vērtētas 15 gadu vecu skolēnu prasmes matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā, taču pirmo gadu atsevišķi apskatīta arī jauniešu kompetence problēmu risināšanā, sadarbojoties klasē un ārpus tās. Šī ir daļa no 2015. gada pētījuma, bet analīze publicēta tikai tagad. Šajā aspektā vērtētas jauniešu prasmes komunicēt, risināt konfliktus, veidot komandu, panākt vienošanos, novērtēt sasniegto un virzīties tālāk, lai sasniegtu mērķi. Piemēram, vienā no uzdevumiem vērtēta trīs jauniešu sadarbība, meklējot atbildes uz jautājumiem par kādas valsts ģeogrāfiju, ekonomiku un iedzīvotājiem. Uzdevumus skolēni gan nepildīja grupās, bet datorā kopā ar virtuāliem tēliem.
Vislabākās skolēnu prasmes sadarboties ir Singapūrā, tai seko Japāna, Honkonga, Koreja un Kanāda, bet Igaunija ieņem sesto vietu ar 535 punktiem. Latvijas rezultāti ir nedaudz zem vidējā OECD rādītāja – 500 punktiem.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 22. novembra, avīzē Diena!
Labrīt