PB pētījuma pirmie rezultāti tika publicēti šā gada augustā, un jau īsi pēc tam veselības nozares pārstāvji norādīja uz sniegto datu neprecizitāti. Veselības ministre Čakša gan apgalvo, ka nu ir veikti vairāki uzlabojumi: "Pētījums ir analizēts gan no iesaistītajām, gan trešajām pusēm. Ir bijušas korekcijas iebildumos par datiem." Viņa arīdzan piebilst, ka, "neskatoties uz to, ka ne visi dati ir simtprocentīgi precīzi, ir atklātas svarīgas tendences, kam mēs varam sekot un tālāk datus analizēt". Turklāt nav arī tā, ka atklātas kādas līdz šim pavisam nezināmas lietas: "Nav atvērtas no jauna acis, bet izkristalizējies tas, ka mēs maz sekojam līdzi kvalitātes mērījumiem. Daudz esam runājuši par naudas plūsmām slimnīcās, bet maz par rezultātu pacientam. PB pētījums ir vairāk licis nostāties iedzīvotāju kurpēs un paskatīties, ka mēs maksājam par [manipulāciju] skaitu, nevis par rezultātu."
Tomēr vairāki veselības nozares pārstāvji ministres viedoklim nepievienojas. Piemēram, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis iebilst, ka dati, kas bijuši PB rīcībā, nav precīzi. Tos organizācijai sniedza Veselības ministrija (VM). "Es apgalvoju, ka Latvijas statistika ir ārkārtīgi zemā līmenī un datu vākšana ir vēl zemākā līmenī," viņš saka. To, ka datos ir nepilnības, viņš secinājis, piedaloties apjomīgā pētījumā, kurā analizētas pacientu slimību vēstures un atklājies, ka nāves cēlonis nepareizi pierakstīts 13–15% gadījumu. Konstatēts, ka, piemēram, pie insulta pierakstītas pat pašnāvības. Tomēr kopumā, viņaprāt, "nav slikti, ka ir skats no malas".
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzskata, ka PB pētījumi nav gana augstā kvalitātē. Ieteikumos norādīti citu valstu piemēri, kuriem Latvijai vajadzētu sekot, taču nav pieminēts, vai valsts veselības sistēma pēc konkrēto reformu ieviešanas tiešām piedzīvojusi uzlabojumus. Tāpēc viņš par rezultātu ir sašutis: "Ja vienkārši tiek aprakstīts kaut kāds process un Latvijai pateikts, ka šis process jāievieš bez pamatojuma, kādus uzlabojumus tas dod, es teiktu, ka tā nav kvalitatīva pētniecība. Tas nav kvalitatīvs produkts, par kuru mēs esam maksājuši PB. Money back – atdodiet naudu!"
Visu rakstu lasiet otrdienas, 29.novembra laikrakstā Diena!