Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra
Pasaules Banka prezentējusi jaunākos datus par Latvijas veselības aprūpi. Secinājumi nav iepriecinoši, taču vietējie eksperti tos apšauba un kritiku nepieņem, nekautrējoties izmantot vārdu "brāķis"

Skarba diagnoze veselības sistēmai

Pasaules Banka (PB) nākusi klajā ar gala ziņojumu pētījumam par Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Minētais pētījums, kas izmaksāja 1,3 miljonus, jau iepriekš izpelnījās vietējo jomas ekspertu nopēlumu un, neskatoties uz to, ka veikti labojumi, atsevišķas personas joprojām to sauc par brāķi, aicinot valsti neapmaksāt pētnieku darbu. Veselības ministre Anda Čakša (virzīta no ZZS) gan pārliecināta, ka rezultāti ir vērā ņemami.

PB pētījuma pirmie rezultāti tika publicēti šā gada augustā, un jau īsi pēc tam veselības nozares pārstāvji norādīja uz sniegto datu neprecizitāti. Veselības ministre Čakša gan apgalvo, ka nu ir veikti vairāki uzlabojumi: "Pētījums ir analizēts gan no iesaistītajām, gan trešajām pusēm. Ir bijušas korekcijas iebildumos par datiem." Viņa arīdzan piebilst, ka, "neskatoties uz to, ka ne visi dati ir simtprocentīgi precīzi, ir atklātas svarīgas tendences, kam mēs varam sekot un tālāk datus analizēt". Turklāt nav arī tā, ka atklātas kādas līdz šim pavisam nezināmas lietas: "Nav atvērtas no jauna acis, bet izkristalizējies tas, ka mēs maz sekojam līdzi kvalitātes mērījumiem. Daudz esam runājuši par naudas plūsmām slimnīcās, bet maz par rezultātu pacientam. PB pētījums ir vairāk licis nostāties iedzīvotāju kurpēs un paskatīties, ka mēs maksājam par [manipulāciju] skaitu, nevis par rezultātu."

Tomēr vairāki veselības nozares pārstāvji ministres viedoklim nepievienojas. Piemēram, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis iebilst, ka dati, kas bijuši PB rīcībā, nav precīzi. Tos organizācijai sniedza Veselības ministrija (VM). "Es apgalvoju, ka Latvijas statistika ir ārkārtīgi zemā līmenī un datu vākšana ir vēl zemākā līmenī," viņš saka. To, ka datos ir nepilnības, viņš secinājis, piedaloties apjomīgā pētījumā, kurā analizētas pacientu slimību vēstures un atklājies, ka nāves cēlonis nepareizi pierakstīts 13–15% gadījumu. Konstatēts, ka, piemēram, pie insulta pierakstītas pat pašnāvības. Tomēr kopumā, viņaprāt, "nav slikti, ka ir skats no malas".

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzskata, ka PB pētījumi nav gana augstā kvalitātē. Ieteikumos norādīti citu valstu piemēri, kuriem Latvijai vajadzētu sekot, taču nav pieminēts, vai valsts veselības sistēma pēc konkrēto reformu ieviešanas tiešām piedzīvojusi uzlabojumus. Tāpēc viņš par rezultātu ir sašutis: "Ja vienkārši tiek aprakstīts kaut kāds process un Latvijai pateikts, ka šis process jāievieš bez pamatojuma, kādus uzlabojumus tas dod, es teiktu, ka tā nav kvalitatīva pētniecība. Tas nav kvalitatīvs produkts, par kuru mēs esam maksājuši PB. Money back – atdodiet naudu!"

Visu rakstu lasiet otrdienas, 29.novembra laikrakstā Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas