Latgaliešu rakstu valoda šobrīd tiek mācīta kā fakultatīvs mācību priekšmets, un tas tiek īstenots par projekta finansējumu. Drīz nauda beigsies, tāpēc būtu jāpanāk, lai latgaliešu valoda atrastu savu vietu stundu sarakstā. Aplēses liecina, ka šim mērķim būs vajadzīgi ap 800 000 eiro (pedagogu darba samaksai).
Saeimas Latgales apakškomisijā šā daudz būtiskākā jautājuma apspiešana gan izvērtās par matu skaldīšanu, proti, strīdoties, kura no latgaliešu valodas ortogrāfijas divām versijām ir tā pareizākā.
Nevajag nekādas normas
Strīda pamats ir grāmatizdevēja un Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītāja Jāņa Elkšņa vēstule Saeimai un Tieslietu ministrijai, kurā viņš pieprasa atcelt Valsts valodas centra (VVC) Latgaliešu valodas rakstu apakškomisijas 2007. gadā pieņemtos Antona Breidaka vadībā izstrādātos ortogrāfijas noteikumus un atgriezties pie klasiskās Pētera Stroda pirmskara versijas, kurā, piemēram, divskanis o tiek apzīmēts ar svītru virs o, nevis rakstīts kā uo. Šobrīd baznīcas drukātajos izdevumos priekšroka tiek dota tieši klasiskajai ortogrāfijai, taču skolās, kur māca latgaliešu rakstu valodu, tiek uzspiests jauninātais un nepareizais variants.
Filoloģe Ieva Zuicēna uzsvēra, ka šāds solis netika apspriests plašākā sabiedrībā un apšaubāms ir šāds apakškomisijas lēmums, kam neesot likuma spēka.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!