Salīdzinoši aizvadītajā gripas sezonā epidēmija sākās vēlāk - tā tika izziņota 15.janvārī.
Aizvadītajā nedēļā Jelgavā reģistrēti 265,5 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet Rīgā - 159,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Epidēmiju izsludina, ja saslimušo skaits vismaz vienā no minitoringa teritorijām pārsniedz 100 uz 100 000 iedzīvotāju.
Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 108,6 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Augstāka saslimstība reģistrēta bērniem līdz 14 gadu vecumam.
Aizvadītajā nedēļā Daugavpilī, Gulbenē, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē gripas intensitāte svārstījās no 14,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju Jūrmalā līdz 86,5 gadījumiem Liepājā.
Par stacionētiem pacientiem gripas infekcijas gadījumos ziņoja slimnīcas Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Rīgā un Valmierā. Kopā monitoringā iekļautajās stacionāras ārstniecības iestādēs aizvadītajā nedēļā gripas dēļ uzņemti 80 pacienti.
Kā liecina SPKC dati, 77 pacienti stacionēti ar diagnozi gripa un trīs pacienti ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija. No 80 stacionētiem pacientiem 46 bija bērni līdz 14 gadu vecumam.
Centra pārstāve informēja, ka ar gripu biežāk slimo bērni un pusaudži. Taču smagāk gripa skar seniorus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģiskām saslimšanām, hroniskām infekcijām, novājinātu imunitāti un palielinātu ķermeņa svaru. Arāja uzsvēra, ka gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā, uzsvēra centrā.
Arī veselības aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu savus pacientus un sevi, norādīja Arāja.
SPKC vērš uzmanību, ka gripas epidēmiskās izplatības sākums nav iemesls vakcinācijas atcelšanai vai tās pārtraukšanai. Vakcinācija pret gripu nevar izraisīt saslimšanu vai pasliktināt slimības gaitu, piemēram, ja inficēšanās notikusi pirms vakcīnas saņemšanas.
Savukārt atlikt vakcināciju nepieciešams, ja personai ir akūtas saslimšanas simptomi, un vakcinācija veicama uzreiz pēc atveseļošanās. Vienīgais aizliegums vakcinācijai ir alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnas sastāvā iekļautajām vielām.
Arāja atgādināja, ka no šī gada 1.oktobra valsts apmaksā vakcīnu pret gripu bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam un grūtniecēm. Tāpat arī Nacionālais veselības dienests atgādina, ka valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu pilnā apmērā kompensē arī bērniem no diviem gadiem līdz pilngadības vecumam, ja bērns slimo ar kādu hronisku saslimšanu.
Tikmēr 50% apmērā vakcīna tiek kompensēta personām vecumā no 65 gadiem un pieaugušajiem ar hroniskām saslimšanām, savukārt vakcinācija 25% apmērā tiek nodrošināta sievietēm līdz septiņdesmitajai pēcdzemdību perioda dienai.
SPKC mudina saslimšanas gadījumā palikt mājās un sazināties ar savu ģimenes ārstu.
Savukārt Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem, ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa - 2,85 eiro.