Latvijas politiķis atzīmēja, ja iepriekš tika runāts par drošības situāciju Austrumeiropā, tad patlaban ir panākts vienots un skaidrs redzējums, ka runa ir ne tikai par ES, bet par Eiropu kopumā.
Rinkēvičs atzīmēja, ka ES Ārlietu padomes sanāksmē pausts Krievijas rīcības nosodījums. Tāpat apstiprināts, ka ES turpinās saziņu un sadarbību ar Transatlantiskajiem parteriem.
Ārlietu ministrs atzīmēja, ka šodien notikusi ES ārlietu ministru videokonfernece ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, kurš izstāstīja par savām sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ASV rīcību. Puses vienojās ciešāk koordinēt ASV un Eiropas partneru sadarbību.
"Es aicināju stiprināt NATO un ASV spēkus austrumu flangā - gan Baltijas, gan Melnās jūras reģionā. Pilnīgi skaidrs, ka Krievijas un Baltkrievijas vēlme rīkot militārās mācības un Krievijas bruņoto spēku ierašanās Baltkrievijā, rada pieaugošu spriedzi reģionā," sacīja ārlietu ministrs.
Viņš pauda pārliecību, ka NATO un ASV turpinās pie šī jautājuma strādāt, jo Latvijai ir būtiski, lai tiktu nostiprināts Melnās un Baltijas jūras reģions. Ministrs pieļāva, ka drīzumā varēs redzēt konkrētus lēmumus.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, šodien Briselē notika ES Ārlietu padomes sanāksme, kuras laikā ES ārlietu ministri diskutēja, tai skaitā par drošības situāciju Ukrainā.
Sanāksmes laikā ministri uzklausīja ASV valsts sekretāra sniegto informāciju par ASV tālākajiem soļiem attiecībā uz drošības situāciju pie ES robežas, īpaši par drošības situāciju Ukrainā un reģionā kopumā.
Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, uzsverot nepieciešamību pēc progresa Normandijas četrinieka formāta sarunās.
"Nedrīkst kavēties ar papildu atbalsta pasākumu izstrādi Ukrainas noturības un aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvija ir gatava Ukrainai piegādāt gan letālu, gan neletālu aprīkojumu," uzsvēra ārlietu ministrs.
Rinkēvičs pauda nostāju, ka ES attiecībās ar Krieviju ir jāsaglabā vienotība un principialitāte, ievērojot ES noteiktajos principos balstīto pieeju.
"Krievijas vienpusēji izvirzītās prasības pēc drošības garantijām un Eiropas drošības sistēmas pārskatīšanu, kas rada pastiprinātus stabilitātes un drošības riskus, nevar būt par pamatu turpmākām sarunām. Latvija atbalsta diplomātiskos kontaktus ar Krieviju NATO, EDSO un ASV-Krievijas dialogā. ES ir jāturpina atbalstīt Ukrainas noturības stiprināšanu un stingru sankciju sagatavošanu pret Krieviju," pauda ministrs.
pari