"Šā gada pirmo četru mēnešu kravu aprites rādītāji saglabājas pozitīvi un stabili, tomēr, ņemot vērā globālos satricinājumus un nenoteiktību, ko radījis karš Ukrainā, tie vidējā termiņā jāvērtē piesardzīgi. Būtiska loma ir bijusi energoresursu kravām, kas veidoja ap ceturto daļu no kopējā četru mēnešu kravu apjoma, bet ir iezīmējusies tendence ievērojami pieaugt konteinerkravu apjomiem. Kravu aprite pasaulē neapstājas un globālās loģistikas ķēdes Eiropā un pasaulē, ņemot vērā Krievijai un Baltkrievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, meklē alternatīvus ceļus, kur noteikta loma būs arī Rīgas ostai. Īpaša nozīme ir Vidusāzijas valstīm, kurām nav tiešas izejas uz jūru, bet, kurām ES un ASV ir nozīmīgs izejvielu un preču eksporta tirgus, " norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
"Pēc visas sākotnējās nenoteiktības mēs redzam, ka vadošie konteineru līniju operatori kā Maersk, MSC u.c. sāk evakuēt savus konteinerus, lielāko daļu no tiem tukšus, no Krievijas, tai skaitā no Sanktpēterburgas, kas bija viena no vadošajām konteinerkravas apkalpojošajām ostām Baltijas jūrā. Šis process joprojām turpinās – ne tikai virzienā uz Rīgu, arī citām reģiona ostām. Mums pienāk atsevišķi kuģi, kas šeit vienā reizē izkrauj ap tūkstoti tukšu konteineru," skaidro Baltic Container Terminal izpilddirektors Džerards Samuts.
Tukšie konteineri rada papildus loģistikas iespējas tajos iekraujot kravas jau šeit - Rīgas ostā. Tukšie konteineri nav vienīgas, kas ietekmē konteinerizēto kravu apjomus. Lielo Vidusāzijas valstu, piemēram, Kazahstānas kompānijas, kuras iepriekš saviem eksporta tirgiem izmantoja Krievijas ostas Melnajā un Baltijas jūrās, meklē alternatīvus tirdzniecības ceļus. Kā norāda Samuts "Mēs te nerunājam par vienu, diviem konteineriem mēnesī, bet par lielām kompānijām, kurām ir ciešas, stabilas un apjomīgas tirdzniecības saites. Šādas kompānijas vēršas pie mums, meklē sadarbības iespējas. Protams, ņemot vērā reģiona specifiku, mēs katru šādu klientu rūpīgi pārbaudām, ieskaitot tās īpašnieku struktūru, lai pārliecinātos, ka tās nav un nevar tikt pakļautas sankciju riskam."
Tāpat tiek runāts par konteineru kravu pārvadājumu plūsmas palielināšanu pārvadājumos pa dzelzceļu. Kravas būtu nodrošinātas abos virzienos, tas varētu būt līdz pieciem konteineru vilcieniem nedēļā. Ja līdz šim pa dzelzceļu piegādāto konteineru īpatsvars Baltic Container Terminal kravu portfelī veidoja 7-8%, nākamo mēnešu laikā tas var pieaugt līdz pat 20%. "Runājot ar mūsu klientiem, mēs rēķināmies ar gana būtisku kravu plūsmas palielināšanos pa dzelzceļu," akcentē Samuts.
Šogad Rīgas ostā visvairāk pārkrautas mežsaimniecības kravas – kopumā 1,93 milj. tonnas, veidojot 26% no kopējā ostā pārkrauto kravu apjoma (samazinājums par 6,9% pret pagājušo gadu), kam sekoja akmeņogles un konteinerkravas, katrai no šīm kravu grupām veidojot pa 20% no kopējā apgrozījuma. Joprojām būtisku kravu apjomu kopējā kravu portfelī veido arī lauksamniecības produkti, sasniedzot 10% jeb 0,74 milj. tonnu kopējā kravu portfelī. Pārējās kravu grupas, ieskaitot naftas produktus, rūdas un metālus, ķīmiskas kravas un citas veidoja 24% no kopējā kravu apjoma.