Lūgts vērtēt bažas daļā sabiedrības, ka Krievijas uzbrukums NATO nākotnē ir teju neizbēgams, Riekstiņš atzīmēja, ka NATO ir definēti divi galvenie draudi - Krievija un terorisms, un attiecīgi tiek veiktas nepieciešamās darbības drošības stiprināšanai un NATO jauno aizsardzības plānu iedzīvināšanai, kas paredz dalībvalstu aizsardzību "no pirmās minūtes un pirmā centimetra".
Vēstnieks atzina, ka teju divus gadus ilgais Krievijas karš pret Ukrainu nenoliedzami rada cilvēkos nedrošību, taču NATO ļoti labi apzinās riskus un veic nepieciešamās darbības, pirmkārt, lai atturētu potenciālo uzbrucēju. Līdz šim NATO atturēšanas darbības allaž ir sasniegušas mērķi, uzsvēra Riekstiņš, kura skatījumā, arī tagad NATO vēstījums Krievijas pusē tiek sadzirdēts.
Riekstiņš uzsvēra, ka no Krievijas oficiālajiem kanāliem nāk daudz propagandas, kas ir vērsta gan uz valsts iekšieni, gan ārvalstīm, un kuras mērķis ir uzburt ainu, ka Krievijā viss it kā esot kārtībā, bet ārvalstīs tās mērķis ir sēt bailes.
Taču ticēt šai propagandai nevajag, uzsvēra diplomāts, kā piemēru minot versijas par it kā sekmīgi notikušo Krievijas pāriešanu uz kara laika rūpniecību. Ja Krievijai būtu tik lieliska militārā ražošana, tad kāpēc tā joprojām meklē palīdzību no Ziemeļkorejas un Irānas, retoriski atzīmēja vēstnieks, atgādinot, ka Krievijas cilvēku un tehnikas zaudējumi karā ir milzīgi.
Mums nav jābūt pašpaļāvīgiem, bet nav jākrīt panikā, piebilda vēstnieks.
Runājot par NATO nākotnes jautājumiem, ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu Riekstiņš neredz kā ļoti lielu risku NATO turpmākajam attīstības virzienam, jo iepriekšējā pieredze nav liecinājusi, ka cita prezidenta apstākļos ļoti būtiski samazinātos ASV atbalsts mūsu drošības vajadzībām.
Riekstiņa vērtējumā, pēdējie lēmumi Turcijā liecina, ka viss virzās uz to, ka Zviedrija tuvākajās nedēļās kļūs par NATO dalībvalsti.
Savukārt to, kurš būs nākamais NATO ģenerālsekretārs, gan vēl esot grūti pateikt, jo visu noteiks neformāls NATO valstu vadītāju sarunu process.