Aizvadītajā diennaktī no 6. līdz 7.maijam Latvijā reģistrēti 105 kūlas ugunsgrēki, tāpat visās aizvadītajās brīvdienās ik dienu ugunsdzēsējiem nācās dzēst vairāk nekā 100 ugunsgrēkus diennaktī. "Diemžēl ir arī gadījumi, kad kūla tiek apdzēsta, bet drīz jau atkal turpat nedaudz tālāk tā tiek aizdedzināta no jauna," norādīja I.Vetere. Tā, piemēram, 6.maijā plkst. 16.28 dega kūla Jelgavā, blakus lidlaukam 15 ha platībā, kur ugunsdzēsēji darbu pabeidza plkst. 20.40. Savukārt cita Jelgavas ugunsdzēsēju autocisterna dzēsa kūlas ugunsgrēku 12 ha platībā turpat blakus no plkst. 18.49 līdz 20.27. Šajā dienā Jelgavas novadā reģistrēti četri kūlas ugunsgrēki. Ugunsdzēsēji steidzās no viena izsaukuma uz otru, bet, ja pilsētas iedzīvotājiem būtu nepieciešama steidzama palīdzība, nāktos gaidīt, kamēr palīgā atbrauc ugunsdzēsēji no citiem depo, kas prasītu daudz ilgāku laiku.
Aizvadītajā diennaktī plaši kūlas ugunsgrēki bija arī Rugāju novada Lazdukalna pagastā, kur kūla dega 20 ha platībā, Gulbenes novada Rankas pagastā dzēsta kūla 10 ha platībā, Līgatnes novada Līgatnes pagastā – 11 ha platībā.
Ilgstoši saglabājoties siltam un saulainam laikam pērnā kūla kļūst aizvien sausāka, tādēļ ātrāk uzliesmo un izdeg lielākas platības. Kūlas dedzinātāji ne vien nodara postījumus dabai, bet arī apdraud savu un līdzcilvēku dzīvību un īpašumu. Ik gadu ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, tajā skaitā ne vien dārza mājiņas vai šķūnīši, bet arī dzīvojamās mājas. Šajā laika periodā no kūlas aizdegas arī pameži, jaunaudzes un meži. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – no divsimts līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.