Ārstniecības iestāžu tīkla reformas gaitā neviena slimnīca netiks slēgta, tostarp austrumu pierobežā, sola Veselības ministrija (VM). Plānots izveidot triju līmeņu modeli: daudzprofilu, reģionālās un lokālās slimnīcas, tostarp uzlabojot neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļu darbu. Tomēr nozarē strādājošie apšauba, ka tādējādi tiks saglabāta ārstniecības pakalpojumu pieejamība, jo jau tagad finansējums vairākām reģiona slimnīcām ir samazināts.
Pieķersies uzņemšanas nodaļām
Veselības aprūpes iestāžu tīkla reformas gaitā līdz 2029. gadam plānots pārskatīt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, slimnīcu līmeni un tajās piedāvāto pakalpojumu profilus, pilnveidot prasības stacionārajiem pakalpojumiem, izvērtēt slimnīcu sadarbības tīkla iespējas un pārskatīt finansējuma modeļus, Saeimas apvienotājā Ilgtspējas attīstības komisijas, Latgales apakškomisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē uzskaitīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka un piebilda, ka šādas izmaiņas lielā mērā pamatojamas ar cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpē, valsts finansējuma ierobežotajām iespējām un demogrāfiskajām tendencēm (iepriekšējā gadā jaundzimušo skaits sarucis par 20%).
Pirmais solis būs neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu (NMPUN) tīkla pārskatīšana, paredzot samazināt NMPD brigāžu transportēšanas attālumu un laiku līdz ārstniecības iestādēm, kā arī lai, nogādājot pacientus 1. līmeņa stacionāros, netiktu noslogotas augstākā līmeņa slimnīcas. NMPUN finansējums pērn un turpmāk plānots 22,6 miljonu eiro apmērā.
No 2024. gada līdz 2025. gada 30. jūnijam tika īstenots pilotprojekts pacientu nogādāšanas plāna ieviešanai. Tā laikā secināts, ka 47,3% pacientu, kas tika vesti ar NMPD brigādi, tika pārvesti uz ceturtā līmeņa slimnīcām, 31,9% – uz piektā līmeņa, bet pirmā līmeņa slimnīcās joprojām ir mazs uzņemto skaits (vidēji viens pacients piecās dienās). Kā iemesls, kāpēc zemāka līmeņa ārstniecības iestādes atsakās uzņemt pacientus, tiek norādīts izmeklējumu vai speciālistu trūkums. S. Janka vērsa uzmanību uz to, ka diezgan liela daļa pacientu dodas uz slimnīcām paši, pamatā lielajās pilsētās, it īpaši Rīgā. Izvērtējot slimnīcu tīklu, tiks ņemti vērā vairāki kritēriji: teritorijas nozīmīgums (austrumpierobeža), piekļuves laiks (60 minūtes), pacientu plūsma un slimnīcas spēja nodrošināt pakalpojumus.
Triju veidu slimnīcas
Iepazīstinot ar iespējamajiem slimnīcu līmeņiem un profiliem, tika skaidrots, ka tās būs triju veidu – daudzprofilu, reģionālās un lokālās. Pirmajās divās būs NMPUN, lokālajās – steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas (SMPN). Atšķirības starp SMPN un NMPUN būs gan speciālistu, gan pakalpojumu apjomā. Visās slimnīcās būs pieejami stacionāra daļas pamatprofili (daudzprofilu – arī specializētā palīdzība, lokālajās pamatā tiks nodrošināta terapija un hronisko pacientu ārstēšana), dienas stacionārs un ambulatorā daļa.
Runājot par finansēšanas modeļa pārskatīšanu, S. Janka norādīja, ka tajā paredzēta lielāka elastība līdzekļu izmantošanā, slimnīcu darba organizācijā un personāla piesaistē, motivējot pakalpojumus pārorientēt uz ambulatoro un dienas stacionāra aprūpi. Plānots īstenot projektu, lai izvērtētu finansējuma modeli divās vidēja izmēra slimnīcās ar fiksētu gada budžetu, nosakot atbildību par noteiktu pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Tāpat dienaskārtībā ir NMPUN projekts, lai nodrošinātu NMP pēc rotācijas principa starp viena reģiona slimnīcām, saglabājot NMP pieejamību katru dienu. "Mērķis nav veselības aprūpes budžeta samazināšana, bet pakāpeniskas pārmaiņas līdz 2029. gadam," teica S. Janka.
Vājš izpildījums
Runājot par samaksas sistēmu, S. Janka uzsvēra, ka slimnīca, motivējot speciālistus, var piemaksāt viņiem pie tās summas, ko atvēl Nacionālais veselības dienests. Ingrīda Circene (JV) to nosauca par dubulto atlīdzību, kas veidojas, maksājot speciālistam atsevišķi par darba stundām un manipulācijām, kas noved pie neadekvāti lielām algām, piemēram, radiologiem. Uz jautājumu, kā varēs izvērtēt pakalpojuma kvalitāti un ārstēšanas pozitīvo rezultātu, ja hroniskie pacienti ik pa laikam atgriežas iestādē, un vai tas ietekmēs slimnīcas finansējumu, S. Janka norādīja, ka vienmēr būs pacienti, kas pēc ārstēšanās atgriežas slimnīcā, taču svarīgākie kritēriji būs atbilstošs aprīkojums, materiālā bāze un personāls.
Attiecībā uz uzņemšanas nodaļu rotāciju I. Circene pauda, ka tas nav reāli izpildāms, tad jau iznāk, ka arī darbinieki "rotē" līdzi. Gan viņa, gan komisijas sēdes vadītājs Uģis Mitrēvics (NA) neslēpa neizpratni par to, ka reforma ilgs līdz 2029. gadam, un tātad «četrus gadus tagad marinēsim lēmumus un nemainīsim neko pat tad, ja redzēsim, ka tā ir reāla problēma». S. Janka atbildēja, ka jau tagad slimnīcām ir vīzija, kā tās tālāk strādās, un 2029. gads ir iezīmēts kā termiņš, kad reforma ir pabeigta. U. Mitrēvics rezumēja, ka uz papīra viss izskatās labi, bet realitātē izpildījums ir vājš, tāpēc VM vēl pie tā nopietni jāpiestrādā.
Finansējumu apcērp
SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis bija spiests atzīt, ka ne Balvu, ne Gulbenes, ne Alūksnes slimnīcas nav sadzirdētas: "Aiz skaistiem vārdiem, kas būs, patiesībā slēpjas tas, kā nebūs. Tika solīts, ka austrumu pierobežā veselības aprūpes pieejamība netiks samazināta, taču skaitļi rāda pavisam citu ainu." Arī slimnīcu izvietojums kartē apliecina, ka novadi, kuros plānota zemākā līmeņa (lokālā) slimnīcas, ir tieši pierobežā. Un tas nozīmē, ka tur nebūs 24/7 uzņemšanas nodaļas, nebūs naktī ķirurga, pediatra, anesteziologa. NPMD nevedīs uz šīm slimnīcām pacientus, tos vedīs vairāk nekā stundu uz citām. Jāņem vērā, ka liela daļa pacientu uz šīm slimnīcām dodas paši, un ir jāšaubās, vai tos papildu tūkstošus cilvēku NMPD varēs izvadāt ar savu transportu.
M. Zeitmanis akcentēja, ka ekonomija no desmit diennakts uzņemšanas nodaļu slēgšanas ir maza – tie ir 20 miljoni eiro gadā. Diemžēl finansējums šā reģiona slimnīcām jau šobrīd ir ievērojami sarucis, lai gan prasības ir tādas pašas kā citur. Piemēram, Balviem un Gulbenei tie ir mīnus 178 718 eiro, Alūksnei – par 424 543 eiro mazāk, kamēr lielajām tas ir audzis pat par pāris miljoniem eiro. Tai pašā laikā vienas un tās pašas diagnozes slimības ārstēšanas tarifi atšķiras reģiona slimnīcām par sliktu. Ar šiem lēmumiem skaidrs, ka jaunie speciālisti uz šīm slimnīcām nenāks, līdz ar to nevar cerēt, ka šajos novados iedzīvotāju skaits augs, teica M. Zeitmanis. Gan viņš, gan Aizsardzības ministrijas pārstāvji pauda bažas, kā šajos ģeopolitiskajos apstākļos austrumu pierobežas slimnīcas spēs kalpot militāra apdraudējuma vai krīzes situācijā, ja tajās nebūs vajadzīgo pakalpojumu un speciālistu.