Vēsturiskais konteksts
60. gadi padomju laika Latvijā bija raksturīgi ar to, ka sabiedrībā pieauga elektroenerģijas patēriņš, turklāt ne tikai uz intensīvas rūpniecības rēķina. Šai laikā pompozo "padomju baroka" celtņu vietā par pilsētbūvniecisko standartu pamazām kļuva t.s. "hruščovkas" – arhitektoniski ļoti pieticīgas, taču ātri un vienkārši uzbūvējamas mājas. Sešdesmitajos Rīgā, Jelgavā, Liepājā un citās lielākajās pilsētās sāka slieties daudzdzīvokļu namu masīvi, kuru iemītniekiem tika nodrošinātas tiem laikiem patiesi ekskluzīvas ērtības – centralizēta gāzes apgāde, silts ūdens un apkure. Elektroenerģijas patēriņu sāka ietekmēt tas, ka padomju pilsoņu pieticīgajos dzīvokļos parādījās ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, putekļsūcējs, televizors. Jāatceras, ka tobrīd energoefektivitāte nebija nedz sadzīves, nedz arī rūpniecisko iekārtu prioritāšu sarakstā, un šīs tendences ar laiku atspoguļojās elektroenerģijas patēriņa kāpumā. Elektroenerģiju aizvien vairāk sāka tērēt arī laukos, un tam bija nepieciešams risinājums.
Arvien lielāka vērība tika pievērsta Latvijas galvenajam energoresursam – Daugavai. Jau 50. gadu sākumā bija izstrādāta Daugavas izmantošanas shēma, kas paredzēja izveidot veselu hidroelektrostaciju kaskādi. 1953. – 1955. gados tika veikti izpētes darbi un vēlreiz mainīta izmantošanas shēma. 1956.gada 10. augustā Latvijas PSR tautsaimniecības plānotāji apstiprināja PSRS Elektrostaciju ministrijas priekšlikumu par Pļaviņu HES celtniecību. PSRS Enerģētikas ministrija apstiprināja Pļaviņu HES projekta uzdevumu, pirmo etapu, tika izdoti pirmie darba zīmējumi, un 1961. gadā piešķirts finansējums 5 miljonu rubļu apmērā, un vērienīgā būvniecība varēja sākties. Interesanti, ka Pļaviņu HES projekts vairākos aspektos ir unikāls. Piemēram, salīdzinot ar citām hidroelektrostacijām, Pļaviņu HES ir ļoti kompakta. Tās ēka apvienota ar ūdens pārgāzni, uzcelta uz mīkstām gruntīm ar 40 m kritumu – Padomju Savienībā tāda tika uzbūvēta pirmo reizi. Ilgus gadus tā bija lielākā betona būve Latvijā, tajā atrodas viens no lielākajiem celtņiem mūsu valstī, stacijai ir ļoti augsts (40 m) kritums, turklāt autotransportam paredzētais tunelis vēl mūsdienās ir vienīgais Latvijā. Savukārt kā lielākajai hidroelektrostacijai tai ir neatsverama loma ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas energosistēmā.
Celtniecības gaita
Pļaviņu HES celtniecība sākās 1961. gadā, bet 1962. gads bija zemes darbu gads – izraka būvbedri, kanālus – kopā ap 4,5 miljoni m3. 1963. un 1964. gads savukārt bija betona gadi, kad būvē ielēja ap 500 000 m3 dzelzsbetona. 1965. gadā veica gan betonēšanas, gan iekārtu montāžas darbus. 1965. gada otrajā pusgadā tika sagatavota, Valsts komisijas pieņemta un jau daļēji uzpludināta ūdenskrātuve, uzceltas visas betona un grunts būves – lejasbjefā pilnībā, augšbjefā ap 90 %. Aizsprostota Daugava, uzskalots un uzbērts gultnes dambis un abu krastu aizsargdambji.
1965. gadā jaudas izdošanai bija uzcelta, samontēta un jau zem sprieguma darbojās atklātā 330 kilovoltu sadale, zem ūdens pārgāznes uzstādīti divi transformatori, samontētas pirmās 330 kV kabeļu līnijas no transformatoriem uz sadales punktiem, kas tika darīts pirmo reizi Padomju Savienībā. Hidroelektrostacijas būvei, ciematam un HES tika uzcelta pašpatēriņa apakšstacija.
Šī paša gada nogalē pilnībā tika uzcelts spēkstacijas ēkas kreisais bloks, kurā vienlaicīgi notika piecu hidroagregātu montāža. Labais bloks bija uzcelts daļēji, jo bija jānodrošina Daugavas caurplūde. Paralēli tika nokomplektēts ap 60 cilvēku liels ekspluatācijas personāls, kaut ekspluatācijas telpas vēl nebija uzbūvētas. Celtnieku ciematā ar nosaukumu Stučka, kas trešās atmodas gados pārtapa par Aizkraukli, jau bija uzcelta vidusskola, bērnu dārzs, slimnīca, kultūras nams, pasts, pagaidu katlu māja un vairākas daudzdzīvokļu mājas.
620 tonnas metāla uzņem apgriezienus
1965. gada 4. decembrī darba komisija ar aktiem bija pieņēmusi montāžas, ieregulēšanas un sauso pārbaužu darbus, tādēļ atļāva ielaist ūdeni hidroelektrostacijas turbīnas kamerā un tukšgaitā iegriezt hidroagregātu Nr. 9, jo tas bija visgatavākais. Šis katram celtniekam ir ļoti emocionāls brīdis, kad tavā acu priekšā lēni, bez liekiem trokšņiem, sāk griezties agregāta ap 620 tonnu smaga rotējošā daļa. Pakāpeniski tika sasniegts paredzētais apgriezienu skaits – 88 apgr/min, vēlāk pacelts ģeneratora spriegums, veikta virkne dinamisko un elektrisko pārbaužu.
19. decembrī Valsts pieņemšanas komisija, izskatījusi pārbaužu rezultātus, atļāva šo agregātu pieslēgt energosistēmai, kas arī tika izdarīts šīs pašas dienas vēlā vakarā. Pakāpeniski līdz gada beigām energosistēmai pieslēdza arī atlikušos 4 hidroagregātus. Tas bija visā padomju valstī vēl nepieredzēts temps! Ziemassvētkus toreiz svinēt gan nebija ļauts, toties Jauno gadu celtnieki sagaidīja "bez ierobežojumiem".
Pārējos piecus hidroagregātus samontēja un pieslēdza energosistēmai 1966. gada laikā, un 1967. gada palus hidroelektrostacija sagaidīja praktiski pilnīgi pabeigta.
Hidroelektrostacija mūsdienās
Kopš tām dienām pagājuši jau 55 gadi. Iekārtas un būves neizbēgami nolietojas un noveco gan fiziski, gan morāli. Lai saglabātu vienu no būtiskākajām valsts ražošanas jaudām, kas saražo ap 20 % no Latvijas kopējā galapatēriņa un ap 38 % no Latvijā saražotās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas, Pļaviņu HES uzturēšanai, atjaunošanai un modernizācijai ir atvēlēta ļoti būtiska loma. Hidroelektrostacijā 2000. gadu sākumā tika izveidota agrās brīdināšanas automātiskā novērojumu sistēma, kas ļāva samazināt manuālu cilvēka darbu. Vairāk nekā 2000 mērposteņos deformāciju un filtrācijas mērījumi tiek veikti automātiski ar 10 minūšu intervālu, un tas ļauj sekot un analizēt dambju drošumu ietekmējošos procesus būvē un tās pamatnē daudz precīzāk, turklāt ar lielāku ticamības pakāpi.
Ir svarīgi, lai iekārtas nolietojums netuvotos to tehnoloģiskā mūža beigām, kas var novest pie iekārtu bojājumiem un elektroenerģijas ražošanas jaudu nepieejamības. Vēl deviņdesmito gadu vidū tika pieņemts lēmums par Latvenergo hidroelektrostaciju rekonstrukciju, tādēļ gan elektromehāniskā pamatiekārta, gan elektromehāniskās palīgiekārtas tika atjaunotas un modernizētas. Rekonstrukcijas rezultātā tiek paaugstināta turbīnu jauda, lietderības koeficients un elektroenerģijas izstrāde. Līdz 2001. gadam bija rekonstruēti 4 Pļaviņu HES hidroagregāti, 2000. gadu pirmajā dekādē rekonstruēti nākamie 4 hidroagregāti, bet 2017. gada nogalē pieņemts ekspluatācijā devītais pēc kārtas rekonstruētais hidroagregāts. Stacijas sākotnējā uzstādītā jauda bija 825 MW, bet pēc pēdējā hidroagregāta rekonstrukcijas darbu pabeigšanas 2023. gadā tā sasniegs jau 922 MW, kas elektrostacijai, kas uzcelta tik līdzenā apvidū, ir ļoti ievērojams lielums.
Pēc rekonstrukcijas hidroagregātu vadība, stacijas aizsardzības procesi un signalizācija tiek kontrolēta no vadības datora, un tas nozīmē, ka automatizācijas līmenis ir daudzkārt augstāks nekā tas bija pirms daudziem gadiem. Šobrīd rekonstruētajiem hidroagregātiem var kontrolēt katras iekārtas stāvokli un darbību. Hidroagregātu var iedarbināt ar viena impulsa palīdzību, un tas pieprasīto jaudu var sākt ražot jau pēc 3 minūtēm, kā arī, ja nepieciešamas jaudas izmaiņas jau strādājošam hidroagregātam, to var veikt dažu sekunžu laikā.
Vienlīdz svarīgi ir rūpēties arī par hidrotehnisko būvi, tāpēc jau vairāku desmitu gadu garumā ievērojamas investīcijas tiek veiktas arī hidrotehnisko būvju pārbūvē. Pēdējo 15 gadu laikā ir īstenoti vairāki būves drošumu garantējoši un citi tehniski sarežģīti darbi. Jāņem vērā, ka visi atjaunošanas, rekonstrukcijas un pārbūves darbi tiek veikti, HES darbību neapturot, kā arī stacijai vienmēr ir jābūt pilnīgi gatavai pavasara palu periodam, kad ūdens pietece Daugavā ir vislielākā.
Kopš Latvenergo hidroelektrostacijas darbojas tirgus apstākļos, agregāti tiek gan palaisti, gan apturēti atkarībā no tirgus situācijas un elektronerģijas pieprasījuma, nodrošinot tirgū tik pieprasīto zaļo enerģiju. 2019. gadā Daugavas hidroelektrostacijas saražoja 2047 GWh elektroenerģijas, no kā lauvas tiesa jeb 56 % tika saražota Pļaviņu HES.
Pļaviņu HES aizsprosta drošai uzturēšanai ir nokomplektēta ļoti zinoša ekspluatācijas personāla komanda, kas atkarībā no specializācijas uzrauga elektrisko vai mehānisko iekārtu, vai hidrotehnisko būvi. Protams, personāla darbā šogad savas izmaiņas ieviesusi arī Covid-19 pandēmija, tādēļ operatīvais personāls ir sagatavots dažādiem attīstības scenārijiem, tajā skaitā darbam pilnīgā izolācijā, lai nodrošinātu visai valstij tik nepieciešamo enerģiju.
Fakti
Pļaviņu HES vēl mūsdienās ir viena no pašām smagākajām betona būvēm Latvijā. HES sver ap pusotru miljonu tonnu.
Lai uzbūvētu Pļaviņu HES, no 1961. līdz 1965. gadam tika izrakta un uzskalota zeme 14 miljonu tonnu apjomā. Šāds daudzums atbilst vairāk nekā divu Heopsa piramīdu svaram Ēģiptē.
Lielākā mašīnzāles tilta celtņa celtspēja ir 250 t. Tas ir viens no lielākajiem celtņiem Latvijā.
Par Pļaviņu HES celtniecību vēsta dokumentālā filma "Sākums" (1961) Režisors un operators Uldis Brauns, scenārija autors Armīns Lejiņš. Šī bija filma, kas lika pamatus Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai.
Nepilnas 11 minūtes garā filma ir redzama vietnē https://www.filmas.lv/movie/3683/.