Šis ir pirmais šāda veida īslaicīgās aprūpes centrs Latvijā, Dienai skaidro Jelgavas pašvaldības administrācijas pārstāve Līga Klismeta. Jelgavas pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar viesnīcu Zemgale par īslaicīgu bērnu aprūpes centra ierīkošanu viesnīcas telpās, pašvaldība nodrošinās arī kvalificēta personāla piesaisti. Bērni centrā varēs uzturēties līdz 14 dienām.
Pagaidām šāds pakalpojums nevienai jelgavnieku ģimenei nav bijis nepieciešams. Aptaujājot citas pašvaldības, kurās saslimstības līmenis ar Covid-19 ir augsts, Diena noskaidroja, ka vairākums no tām būtu gatavas nodrošināt aprūpi bērniem, ja tāda nepieciešamība rastos.
No Dienas aptaujātajām pašvaldībām tikai Rīgas pašvaldība ir saskārusies ar gadījumiem, kad bērnam tikusi nodrošināta aprūpe, jo vecāki ārstējās no koronavīrusa un šajā laikā nav bijis neviena cita, kas varētu uzņemties rūpes par bērnu.
Pagaidām viens gadījums
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice Dienai skaidro, ka līdz pat rudenim pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma nebija vispār. ''Vēl jau viss nav beidzies, katrā ziņā Rīgā šādu bērnu izvietošanai ir sadarbība ar Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra krīzes centru,'' norāda Brice. Pagaidām Rīgas pašvaldība ir saskārusies tikai ar vienu gadījumu, kad bērnam bija jānodrošina aprūpe, kamēr vecāki nav izveseļojušies. Bērns ievietots Bērnu un jauniešu krīzes centrā, kura trešajā stāvā ir speciāli izveidotas vienvietīgas istabas ar atsevišķu sanitāro mezglu un ēdiena piegādi trīs reizes dienā.
Bērns atradās centra darbinieku uzraudzībā. ''Sociālā darba speciālisti ik pa laikam apjautājas, kā bērns jūtas, vai ar veselību viss ir labi, vai mobilās iekārtas strādā, vai nevajag palīdzību mācībās,'' stāsta departamenta pārstāve. Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji ir aicināti sazināties ar Labklājības departamentu vai Rīgas Sociālo dienestu, izmantojot bezmaksas informatīvos tālruņus.
Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi vadlīnijas pašvaldībām, kā rīkoties šādās situācijās. ''Bērnu īslaicīga aprūpe speciāli pielāgotās telpās tiek nodrošināta ar mērķi nodrošināt bērna uzraudzību, drošību un aizsardzību, kamēr vecāks atrodas stacionārā un veselības stāvokļa dēļ pats nevar aprūpēt bērnu. Ņemot vērā, ka bērna karantīna speciāli pielāgotās telpās netiek paredzēta ilgāka par 14 dienām, pašvaldībai kā obligāts pienākums netiek noteikts bērna izglītības procesa nodrošināšana,'' uzsvērts LM izstrādātajās vadlīnijās.
Pašvaldībām ir risinājumi
Arī citās aptaujātajās pašvaldībās Dienai atzina, ka pagaidām nepieciešamības pēc šāda pakalpojuma nav, tomēr vajadzības gadījumā pašvaldības ir gatavas to nodrošināt. ''Ja tāda nepieciešamība radīsies, šim mērķim ir izmantojams atbalsta centrs bērniem Paspārne Sēravotu ielā, kur var izmitināt nepilngadīgus bērnus, ja tie palikuši bez vecāku aprūpes, nodrošinot īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus,'' stāsta Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Elita Cepurīte un piebilst, ka par iespējamiem risinājumiem ir informēti arī Jūrmalas bāriņtiesas un policijas pārstāvji. Viņa norāda, ka saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) vadlīnijām gadījumā, ja tiek stacionēti vecāki un bez aprūpes paliek nepilngadīgi bērni, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi par to informē policijas pārstāvjus, kas sazinās ar bāriņtiesu. ''Jūrmalas bāriņtiesa pastāvīgi sadarbojas ar Valsts policijas un Jūrmalas pašvaldības policijas pārstāvjiem, kas nepieciešamības gadījumā jebkurā diennakts laikā var telefoniski sazināties ar bāriņtiesu un informēt par nepieciešamību nodrošināt izmitināšanu nepilngadīgiem bērniem,'' atzīst Cepurīte.
Savukārt Daugavpils domes pārstāve Līga Korsaka norāda, ka pašlaik pašvaldība var nodrošināt vietas 20 bērniem sociālās rehabilitācijas centrā Priedīte. Ja būs nepieciešamas papildu vietas, Sociālais dienests veic cenu aptauju par pakalpojumu viesnīcās un, ja būs nepieciešams, nodrošinās vēl papildu 21 vietu. Atbalstu īslaicīgai bērnu izmitināšanai, ēdināšanai un aprūpei karantīnas laikā piešķir bāriņtiesa uz vecāku iesnieguma pamata, kamēr vecāks atrodas stacionārā un veselības stāvokļa dēļ pats nevar aprūpēt bērnu. Izmitināšanas, ēdināšanas un aprūpes izdevumus bērnam sedz pašvaldība, piešķirot Sociālajam dienestam nepieciešamos budžeta līdzekļus. Bērniem tiek nodrošināta 14 dienu ilga karantīna, pēc kuras beigām bāriņtiesa izvērtē jautājumu par bērna atgriešanos ģimenē. ''Ja tas nav iespējams, nodrošina ārpusģimenes aprūpi Bāriņtiesu likuma un Bērnu tiesību aizsardzības likuma noteiktajā kārtībā. Ja vecāks, kuram ir apstiprināta Covid-19 infekcija, tiek izrakstīts no stacionāra, pirms bērnam ir beidzies 14 dienu karantīnas režīms, un viņa veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai turpinātu bērna aprūpi, vecāks var lūgt pārtraukt bērna īslaicīgās aprūpes nodrošināšanu. Šo lūgumu vecāks var paust pa tālruni bāriņtiesai. Lēmumu par bērna īslaicīgās aprūpes izbeigšanu pieņem bāriņtiesa,'' pauž Korsaka.
Arī Ķekavas novada domes pārstāve Vineta Vītoliņa atzīst, ka pagaidām pašvaldībā nav bijuši šādi gadījumi, taču, ja būtu, Sociālais dienests vispirms tomēr censtos atrast īslaicīgu aizbildni bērna tuvinieku un ģimenes lokā. ''Galējais risinājums būtu krīzes centri, kas uzņem bērnus šādās situācijās. Šādos gadījumos Sociālais dienests kopā ar citiem nozares speciālistiem individuāli izvērtēs, kāda sociālā palīdzība un atbalsts šai konkrētajai ģimenei ir nepieciešams,'' piebilst Vītoliņa.