Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +13 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 6. oktobris
Monika, Zilga, Zilgma

Pilnīgs aizliegums sekmē apkārtceļu meklēšanu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par Veselības ministrijas (VM) iesniegtajiem grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz būtībā pilnīgu tā saukto e-cigarešu tirdzniecības aizliegumu Latvijā.

Te jāpiezīmē, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir dažāda pieeja šim jautājumam un turklāt Latvija nav vienīgā valsts, kurā ir aktualizēts mērķis izskaust šos smēķēšanas produktus no aprites, kā galveno argumentu minot vēlmi mazināt gan smēķēšanu kopumā, gan īpaši novērst, ka smēķēt sāk vai smēķē jaunieši.

Vienlaikus nozares pārzinātāji norāda, ka patlaban no likumprojekta teksta nav īsti skaidrs, vai iecerētais aizliegums Latvijā attieksies uz pilnīgi jebkādām e-cigaretēm, vai tikai tām, kam ir pievienoti dažādi, piemēram, zemeņu aromāti. Šādas pārdomas raisot likumprojektā lasāmais teksts, ka paredzēts aizliegt e-cigaretes ar visām garšām, un nav konkrēti atrunāts, ka e-cigaretes ar tabakas garšu būs atļautas. Taču tirgus pārzinātāji norāda – teorētiski tomēr var pieņemt, ka e-cigarešu šķidrums ar tabakas garšu tomēr netiks aizliegts, jo atļaut lietot tikai parastu šķidrumu vispār bez jebkādas garšas un aromāta būtu ļoti dīvains lēmums. Taču atšķirībā no Igaunijas Latvijā nav paredzēts izņēmums arī mentola garšai e-cigaretēs.

Lietuvas aizliegumu sekas

Lietuvā jau no 1. jūlija ir aizliegtas e-cigaretes ar visa veida garšām, izņemot tabakas. Aizliegtas ir gan jau uzpildītas cigaretes, gan arī šķidrumi šo ierīšu papildu uzpildīšanai. Tāpat arī aizliegti jebkāda veida aromatizētāji. Līdz ar to Lietuva jau vairāk kā mēnesi dzīvo bez aromatizētām e-cigaretēm. Taču uzreiz jāpiebilst – tā tas viss izskatās tikai uz papīra, bet reālajā dzīvē situācija ir pavisam cita. Kā ziņo Lietuvas mediji un to apstiprina arī tirgus dalībnieki, šos noteikumus ļoti plaši pārkāpj, īpaši gan mazie ražotāji, gan tirgotāji.

Piemēram, komersants diezgan atklāti tirgo e-cigaretes ar zemeņu garšas aromatizētāju, bet uz etiķetes vienkārši to nenorāda, būtībā sakot, ka izstrādājums ir ar tabakas garšu. Līdzīga situācija ir arī interneta tirdzniecībā. Problēma vēl esot arī apstāklī, ka normatīvos tā īsti nemaz nav nodefinēts, kas tad ir attiecīgajam aromātam raksturīgās īpašības. Tāpat pagaidām nav saprotams, kā uzraugošie dienesti varētu izkontrolēt jaunās kārtības ievērošanu, ņemot vērā arī nepietiekamo cilvēkresursu apjomu, Dienai norādīja tabakas nozares pārstāvis.

Līdz ar to pēc it kā stingro ierobežojumu spēkā stāšanās Lietuvā aizvien savā ziņā puslegālā veidā tiek tirgoti aromatizēti tabakas izstrādājumi produkti, tieši tāpat kā diezgan plaši tiek tirgoti paši aromatizētāji, tos nodefinējot par pārtikas aromatizētājiem (kuru tirdzniecība nav aizliegta), jo tie ir diezgan līdzīgi.

Tāpat aktīva it kā aizliegto produktu tirdzniecība notiek interneta veikalos, kas nozīmē – likums uz papīra nosaka stingru aizliegumu, taču reālajā dzīvē tas nestrādā. Savdabīgo situāciju apliecina arī uzraugošo dienestu pārstāvji, kuri atzīst - no vienas puses ir noteikts stingrs aizliegums, tomēr vienlaikus tā pa īstam nav iespējams šo aizlieguma ievērošanu nodrošināt kaut vai tādēļ, ka nav nekādu normatīvu, kas, piemēram, ļautu bloķēt Lietuvas teritorijā piekļuvi interneta veikaliem ārzemēs, kas tirgo e-cigaretes.

Līdzīgi ierobežojumi ir noteikti arī Igaunijā – arī šajā valstī ir aizliegtas e-cigaretes ar visām garšām, izņemot ar tabakas un mentola garšu un aromātu. Taču arī šeit konstatētas likuma nepilnības – normatīvos nav konkrēti norādīts, ka ir aizliegtas arī e-cigarešu sastāvdaļas (atkārtotās uzpildes šķidrums), lai gan, pēc visa spriežot, Igaunijas Veselības ministrijas mērķis bijis aizliegt arī sastāvdaļas. Līdz ar to likumā skaidri nenodefinētais aizliegums vismaz patlaban tiek interpretēts kā atļauts. Taču vienlaikus vērojams, ka arī Igaunijas e-cigarešu cienītāji līdz ar būtisko ierobežojumu ieviešanu daudz aktīvāk iepērkas internetā, tādējādi arī legāli, vai vismaz puslegāli apejot aizliegumu.

Faktiski situācija Lietuvā un Igaunijā ļauj saprast, ka ir diezgan neloģiski noteikt ļoti stingrus ierobežojumus vai pat aizliegumus konkrētu preču apritei vienā ES dalībvalstī, ja vienlaikus blakus esošajās valstīs ir brīvas tirdzniecības un iegādes iespējas. Tieši tāpat kā attiecībā uz interneta veikaliem – ir diezgan neloģiski aizliegt tirdzniecību, ja internetā pašpatēriņam tās var iegādāties virknē citu valstu un legāli saņemt.

To, ka aizliegums bez tā izpildes kontroles mehānisma nestrādā, apliecina arī Latvijas situācija – patlaban mūsu valstī jau ir aizliegta e-cigarešu tirdzniecība internetā, tajā pašā laikā ne Valsts ieņēmumu dienests, ne citi uzraugi šīs prasības ievērošanu tā īsti nevarot izkontrolēt. E-cigarešu un to piederumu iegāde internetā esot diezgan plaši izplatīta – skaita ziņā ir daudz pirkumu, taču sūtījuma izmēri ir salīdzinoši mazi, taču ne tehnoloģijas, ne speciāli apmācītie muitas suņi nespēj pilnībā izkontrolēt milzīgo skaitu ar sūtījumiem, lai starp tiem “sajustu” internetā nelegāli nopirktās e-cigaretes. Protams, daļa e-cigarešu sūtījumu tiek atklāta, taču ir diezgan droši nojaušams, ka lielākā daļa sasniedz savus adresātus bez problēmām.

Interesanti, ka tieši šādu apsvērumu dēļ Zviedrijas parlaments noraidīja valdības ieceri noteikt aizliegumu e-cigaretēm un nikotīna spilventiņiem šajā valstī. Proti, parlaments neguva pilnīgu skaidrību, kāpēc aromatizētās e-cigaretes būtu vispār jāaizliedz, taču vienlaikus valdība nespēja likumdevējam skaidri argumentēt, kā tieši šā aizlieguma ievērošana tiks kontrolēta. Kā lasāms Zviedrijas medijos, būtībā parlaments nevēlējās pieņemt likumu tikai pieņemšanas pēc, neredzot skaidru mehānismu, kā tas izpaudīsies dzīvē. Diemžēl Latvijā ir ierasts, ka politiķi nereti vispirms pieņem pat it kā labi un loģiski domātus likumus, taču tikai pēc saskaršanās ar virkni problēmu sāk domāt, kā likuma prasības īstenot.

Turklāt vēl būtiska nianse – mēs jau daudzus gadus dzīvojam vienotā ES tirgus telpā un faktiski ir ļoti vienkārša un brīva pārrobežu komercija. Proti, nevienam faktiski nav aizliegts iegādāties jebkādas preces savam pašpatēriņam citā ES valstī, tostarp internetā. Līdz ar to ir diezgan drošticami, ka gadījumā, ja Latvijā tagad pēkšņi tomēr pilnībā aizliegs e-cigaretes ar garšām, daudzi to cienītāji vienkārši turpmāk sev vēlamos pirkumus pilnīgi legāli izdarīs tajās valstīs, kurās šāds liegums nebūs ieviests, turklāt ne tikai ES valstīs, bet arī trešajās valstīs, ar kurām ir atļauti tirdzniecības sakari.

Nav viennozīmīgi

Lai gan Latvijas aizlieguma atbalstītāji kā vienu no galvenajiem argumentiem min vēlmi maksimāli radīt apstākļus, ka e-cigaretes un tām līdzīgos produktus nelietotu, pat nesāktu un nepamēģinātu jaunieši, taču gan nozares spēlētāji, gan citi pilnīga aizlieguma kritizētāji uzsver, ka it kā labi domātais mērķis netiks sasniegts, jo ir diezgan paredzami, ka palielināsies gan kontrabanda, gan vēlme iepirkties internetā, kur turklāt mazu lomu spēlē vecuma ierobežojums šādu produktu iegādei. Faktiski – jo vairāk vai pilnībā aizliegta legālā tirdzniecība, jo attiecīgi palielinās ēnu ekonomika, kuras darboņiem ir pilnīgi vienalga, vai pircējs ir sasniedzis likumā noteikto minimālo vecumu vai nē.

Neviennozīmīgs ir arī aizlieguma rosinātāju arguments, par garšas nozīmi jauniešu smēķēšanas kontekstā – lai gan atsevišķos pētījumos pavīd, ka viens no jaunieša stimulētājiem sākt smēķēt ir e-cigarešu “garšas”, tomēr pilnībā nevar apgalvot, ka šis ir pamata faktors. Proti, jautājums drīzāk ir – kāpēc jaunietis vispār izvēlas pamēģināt smēķēt – vienalga vai e-cigareti ar aromatizētāju vai parasto cigareti, īpaši situācijā, kad jaunietis legālajā tabakas izstrādājumu tirgū līdz noteikta vecuma sasniegšanai vispār nemaz nevar iegādāties ne e-cigareti, ne aromatizētāju, ne parastās cigaretes. Šis būtu galvenais jautājums, atbildes uz kuru tad attiecīgi arī būtu jāizmanto tādu aktivitāšu plānošanai, kas cilvēkus, tostarp īpaši jauniešus motivētu vai nu vispār nesākt lietot tabakas izstrādājumus vai arī atmest.

Vēl jau būtisks aspekts visā aizliegumu noteikšanas mēģinājumu kontekstā ir gan neoficiāli, gan arī publiskajā telpā dzirdētie pieņēmumi, ka e-cigarešu teju pilnīgas aizliegšanas iniciatīva nāk no tiem tabakas ražošanas gigantiem, kuri aizvien turpina ražot tikai parastās cigaretes, taču konkurentu pievēršanās alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem faktiski mazina tradicionālo cigarešu smēķētāju kopskaitu, tostarp mazinot arī cigaretes smēķēt pamēģinošo un sākošo cilvēku skaitu.

Proti, nevar izslēgt, ka būtisks faktiski vienas grupas produktu aizlieguma iniciatoru galvenais dzinulis ir diezgan skarbā tabakas gigantu cīņa par klientu. No vienas puses – arī parastajām cigaretēm savulaik aizliedza mentola garšu, ļaujot saglabāt tikai standarta tabakas garšu. Taču te ir būtiska nianse – aizliegums tika noteikts un stājās spēkā visā ES vienlaicīgi, kas izslēdza pārrobežu “baltās” kontrabandas iespēju. Taču vienlaikus tas būtiski palielināja tieši aromatizēto cigarešu kontrabandas apjomu no trešajām valstīm. Tolaik nozarē klīda pat runas, ka ražotnē Baltkrievijā Latvijas pierobežā, gatavojoties mentola cigarešu aizliegumam ES, tikusi uzstādīta papildu ražošanas līnija tieši mentola cigaretēm, kuru gala tirgus jau sākotnēji bijis paredzēts ES. Un diezgan pašsaprotami – nelegālai tirdzniecībai nesamaksājot nodokļus.

Tas, ka smēķēšana jebkādā veidā ir kaitīga veselībai ir vairāk nekā skaidrs, tieši tāpat kā tas, ka arī it kā mazāk kaitīgās alternatīvas īsti vēl nevar tikt uzskatītas par pilnībā drošām veselībai, jo to ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā vēl nav iespējams pilnībā objektīvizvērtēt salīdzinoši mazā perioda dēļ, kopš šīs ierīces ir tirdzniecībā. Tomēr galvenais faktors, ko politiķiem ir būtiski ņemt vērā pirms jebkādu aizliegumu ieviešanas – pārliecināties par to, vai ieviestā aizlieguma ievērošanu būs iespējams efektīvi kontrolēt, vai aizliegumu, ierobežojumu politika ir līdzīga pārējās vismaz apkārtējās valstīs un vai rezultātā nebūs tā, ka nevis tiks mazināta smēķēšana, bet pieaugs kontrabanda, kas attiecīgi nozīmē neiespējamību kontrolēt vecuma ierobežojumus, produkcijas kvalitātes atbilstību un gala rezultātā valsts budžets nesaņems nodokļus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas