Viņa atzina, ka jau pagājušajā gadā sarunās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu apspriedusi minimālās algas celšanu līdz 530 eiro pašreizējo 430 eiro vietā. Tomēr tagad līdz ar Covid-19 krīzi situācija esot mainījusies.
"Protams, šobrīd ir jāskatās nedaudz savādāk. Līdz ar Covid-19 krīzi arī valstij sarūk ieņēmumi. Bet tas, ka ir jāceļ minimālā alga, tur pat diskusiju nevar būt," norādīja ministre.
Viņa piebilda, ka nepieciešamība celt minimālo mēnešalgu netieši izriet arī no Satversmes tiesas sprieduma par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa neatbilstību valsts pamatlikumam, jo faktiski nebūtu iespējams celt GMI, neceļot minimālo mēnešalgu.
Kā ziņots, iepriekš bija plānots, ka valdība jau šogad varētu nākt klajā ar piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, tomēr Finanšu ministrijas (FM) nesen sagatavotā ziņojumā norādīts, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu, bet tā vietā šogad tiks izvērtēti nodokļu atvieglojumi.
Termiņa pārcelšanas nepieciešamība skaidrota ar Covid-19 straujo izplatību Latvijā un pasaulē, kā arī Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr FM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu, par pamatu ņemot iepriekš Valsts kontroles veikto revīziju Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi.
Iepriekš valdībā tika panākta vienošanās no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.