Kopumā vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas, tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, katrs sestais iedzīvotājs cenšas tikt galā paša spēkiem.
Salīdzinot ar 2015.gadu, iedzīvotāju spēja saprast līgumos rakstīto ir mazinājusies, vai arī iedzīvotāji kļuvuši kritiskāki, vērtējot savas zināšanas. Vienlaikus katrs sestais atzīst, ka viņa zināšanas ir pietiekami labas. Tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, 22% iedzīvotāju joprojām vēršas pie draugiem un paziņām, nevis pie juristiem, notāriem, advokātiem vai bāriņtiesā. Turklāt daudzi Latvijas iedzīvotāji paraksta līgumus, tajos neiedziļinoties un pat neizlasot. SKDS pētījuma dati norāda, ka 34% aptaujāto ļoti bieži vai drīzāk bieži ir parakstījuši līgumus, kaut arī nav tos rūpīgi izlasījuši vai nepilnīgi izprot to saturu, un tas ir par 2% vairāk nekā 2015.gadā.
Galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr sakārto juridiskos jautājumus, ir izpratnes trūkums par situāciju un nespēja novērtēt riskus, šādi uzskata 76% aptaujāto. 66% norāda uz naudas trūkumu, bet 41% norāda, ka traucē zināšanu trūkums par to, kur vērsties pēc palīdzības, bet 20% norāda uz laika trūkumu.
Salīdzinot ar 2011.gadu, pieaudzis to cilvēku skaits, kas norāda, ka juridisku jautājumu sakārtošanu kavē nespēja novērtēt riskus un zināšanu trūkums, kur vērsties pēc palīdzības. Tāpat pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri norāda uz laika trūkumu kā būtisku apstākli.
Vienlaikus iedzīvotāji apzinās, ka par savu drošību, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu, ir jārūpējas. 98% norāda, ka būtu jāpārbauda vai īpašums patiešām pieder personai, kura vēlas to pārdot vai arī nav ieķīlāts.