"DnB NORD Bankas" sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa pavēstīja, ka labprātāk Zviedrijā dzīvotu 20% latviešu, bet starp cittautiešiem Vācijai priekšroku dod 15,9%.
Otrajā vietā ar 16% latvieši ierindojuši Šveici, trešajā Vāciju (14%), bet ceturtajā vietā - ASV (11%). Krievijā vēlētos dzīvot tikai 2% latviešu. Savukārt starp cittautiešiem 15,4% kā valsti kurā vēlētos dzīvot, ja nedzīvotu Latvijā, atzīmējuši Zviedriju, 15% minējuši Krieviju, 12,2% - Šveici, bet 9,2% - ASV, liecina pētījums.
Savukārt, nosaucot valstis, kurās Latvijas iedzīvotāji nekādā gadījumā nevēlētos dzīvot, noskaidrots, ka vidēji 19% respondentu neatkarīgi no tautības kā nevēlamu dzīvesvietu atzīmējuši Japānu. Līdzīgs vērtējums sniegts arī par Dienvidāfriku, ko atzīmējuši 19% latviešu un 23% cittautiešu. Tikmēr 16% latviešu kā valsti, kurā noteikti nevēlētos dzīvot, atzīmējuši Krieviju, bet cittautiešu vidū Latvijas austrumu kaimiņvalsti, ja būtu jāizdara izvēle, kā dzīvesvietu neizvēlētos vien 3% respondentu.
"DnB NORD Latvijas barometra" pētījums arī atklāj, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa kā galveno sabiedrības ieilgušā pesimisma iemeslu min to, ka patlaban Latvijā kopumā ir vairāk sliktā nekā labā, līdz ar to pesimismam ir objektīvs pamats. Šādu atbildi snieguši vidēji 59% respondentu.
Savukārt, lai arī respondenti par otro būtiskāko pesimisma iemeslu dēvē to, ka Latvijas masu informācijas līdzekļi vairāk stāsta un uzsver slikto, nevis labo, šim faktoram piešķirtā nozīmība dažādās respondentu grupās atšķiras. Tam piekrīt gandrīz puse respondentu ar augstāko izglītību, bet tikai trešā daļa aptaujāto, kuriem ir pamatizglītība vai vidējā/vidējā speciālā izglītība, ir līdzīgās domās, klāstīja Lapsa.
Jautāti, kam būtu jānotiek, lai mazinātos iedzīvotāju pesimisms un negatīvā attieksme pret Latvijā notiekošo, vidēji 50% respondentu ar augstāko un vidējo vai vidējo speciālo izglītību uzskata, ka galvenokārt būtu jāuzlabojas ekonomiskajiem rādītājiem valstī. Lielāku nozīmi tam gan piešķir respondenti ar pamatizglītību - ekonomiskās situācijas un sabiedrības noskaidrojuma saistību atzinis 61% respondentu minētājā grupā.
Liela iedzīvotāju vienprātība, lai uzlabotos cilvēku attieksme pret valstī notiekošo, vērojama atbildē, ka jānomaina pie varas esošie politiķi, - to atzīmējusi vidēji puse respondentu neatkarīgi no izglītības līmeņa, pavēstīja Lapsa.
Savukārt to, ka nozīmīga loma būtu cilvēku domāšanas un vērtību maiņai, atzinuši attiecīgi 37% un 35% respondentu ar vidējo/vidējo speciālo un augstāko izglītību. Pamatizglītību ieguvušie šo faktoru atzīst par mazāk nozīmīgu - šajā grupā tam piekrituši 32% aptaujāto, viņa piebilda.
Pēc Lapsas vēstītā, līdzīga situācija vērojama arī atbildēs, ka Latvijai jābeidz sekot ārvalstu padomdevēju ieteikumiem un ka cilvēkiem pašiem jābūt aktīvākiem un jārūpējas par savu personisko labklājību, - tad arī kopējais noskaņojums uzlabosies. Arī šiem apgalvojumiem vairāk piekrīt iedzīvotāji ar augstāko vai vidējo izglītību, bet mazāku nozīmi tam piešķīruši pamatizglītību ieguvušie. Turklāt tam, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem, kopumā piekrīt mazāk nekā trešā daļa aptaujāto, lielāku uzmanību pievēršot ārējiem faktoriem, kuri ietekmē sabiedrības labklājību un tātad arī noskaņojumu.
"DnB NORD Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.