Svaigu datu nav
Sākotnēji izskanēja informācija, ka vakcinācija varēs sākties februārī, bet nu ir skaidrs, ka tik ātri tas nenotiks vis. Nav arī zināms, cik daudz pedagogu šobrīd ir gatavi potēties. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) janvāra sākumā lūdza skolu direktoriem noskaidrot, cik no viņu padotajiem grib un cik negrib to darīt. Toreiz, apkopojot datus, bija redzams, ka 50% pedagogu ir par potēšanos, 40% vēl apsver šo domu, bet 10% ir pret. Nu pagājuši teju divi mēneši, un pa šo laiku dati, visticamāk, būs mainījušies. Svaigākas statistikas IZM rīcībā patlaban nav, norāda IZM pārstāve Inta Bērziņa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka vakcinācija nepiedodami kavējas un nav saprotams, kāpēc. Kā piemēru viņa min Lietuvas labo pieredzi, kur jau 25 000 pedagogu potēti. Viņasprāt, kā pirmos vajadzētu potēt pensijas vecuma pedagogus un tos, kam ir kādas hroniskas saslimšanas. Tieši par pēdējiem ir dzirdama arvien satraucošāka informācija, proti, ka šādu skolotāju saslimšanas gadījumu skaits aug. Diemžēl ir arī saņemtas ziņas par pavisam traģiskiem gadījumiem, kad Covid-19 aiznesis skolotāju dzīvību.
Daudz jautājumu
Aptaujātie izglītības pārvalžu un skolu vadītāji apliecina: šobrīd viņiem nekas nav zināms, kad vakcīnas tiks saņemtas. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns teic, ka viņa rīcībā ir tikai Ministru kabineta lēmums, proti, ka pedagogu vakcinācija, kam jāsākas šonedēļ, notiks kopā ar senioriem, kuri ir otrā prioritārā grupa tūlīt aiz mediķiem. Viss pārējais ir ar lielu jautājuma zīmi. Nav, piemēram, skaidrs, kādā veidā pedagogs vakcinācijas vietā apliecinās, ka tiešām strādā izglītības iestādē, jo nekādu apliecību šīs profesijas cilvēkiem nav. "Vai viņam būs jāraksta rīkojums katram padotajam, līdzīgi kā to dara attiecībā uz obligātajām veselības pārbaudēm? Vai galu galā nepārklāsies to skolotāju saraksti, kuri strādā vairākās skolās?" retoriski vaicā Kalvāns. Katrā ziņā savu mājasdarbu skolas vadība ir izpildījusi – darbiniekus ir aptaujājusi. Varot palepoties ar labākiem rādītājiem nekā caurmērā valstī, jo kolektīva vairākums (75%) pieteicies uz vakcināciju, 20% vēl šaubās, tikai 5% ir pret.
Arī Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas direktore Irīda Jansone ar notiekošo vai, precīzāk, nenotiekošo ir neapmierināta. Izskatās, ka viena roka nezina, ko otra dara. Diemžēl visa valdības enerģija aiziet arvien jaunu birokrātisku šķēršļu radīšanā, arī Vakcinācijas biroja izveide procesu nav padarījusi ātrāku un caurskatāmāku. Potes vajadzīgas šeit un tagad, it īpaši ņemot vērā to, ka bērni nāk uz individuālajām konsultācijām klātienē, uzsver Jansone.
Pilnīgs klusums
Balvu Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inta Kaļva, vaicāta par skaitļiem, nopūšas, ka aptaujas notiek nepārtraukti, spēj tik atbildēt. Tikai jēgas no tām nav nekādas. Kur tā informācija paliek, ko pašvaldības sniedz, nav saprotams. Ko tad runāt par ierindas ļaudīm, ja pat premjers pirms kāda laika bija izbrīnīts, ka pirmsskolās nav iespēju testēt uz Covid-19. "Lai ierobežotu slimības izplatību, pašvaldība teju jau mēnesi sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR veic Covid-19 testus. Šajā laikā tie veikti virknei iestāžu, tostarp skolās un pirmsskolās," akcentē Kaļva. Patlaban novads vēl neapsver klātienes mācību atsākšanu, jo saslimšanas rādītāji ir augsti. Puse pedagogu ir izteikusi vēlmi potēties. Nodrošināt to nebūtu problēma, ja tikai būtu vakcīnas, jo Balvos ir gan E. Gulbja laboratorija, gan vakcinācijas kabinets slimnīcā, gan ģimenes ārsti.
Krāslavas novadā gan Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne, gan Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns saka īsi – ir pilnīgs klusums. Nule saņemts video par potēšanos, taču nekas vairāk. Tas, ka novadā nav atsāktas klātienes mācības, nenozīmē, ka ar potēšanu var nesteigties. Miglāne domā, ka vispirms būtu jāsāk ar pirmsskolām, kuras novadā visas ir ierindā, slēgta tikai grupa Skaistā (to gan apmeklē tikai pieci bērni), jo virtuves darbiniece fiksēta kā kontaktpersona. Tad kārta būtu sākumskolas skolotājiem. Turklāt jāpotē ne tikai pedagogi, bet arī tehniskie darbinieki, kuri katru dienu ir skolā. "Esam sadalījuši tehniskos darbiniekus divās maiņās – tā, lai viņi nesatiekas. Ja ar vieniem kas notiks, lai nav tā, ka skola paliek bez darbarokām, jo uz viņiem gulstas arī pienākums – pārtikas paku izdalīšana. Šodien pat viņi jau no pulksten sešiem no rīta ir ierindā," skaidro Tukāns.