Ministrija piedāvā lēmumu par reģionu veidošanu vai neveidošanu atlikt uz nenoteiktu laiku, uzskatot, ka šobrīd jāveic tikai administratīvi teritoriālā reforma, turpretī LPS piedāvā veidot reģionālās pašvaldības Latgalē, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Rīgas metropoles reģionā, izskatot arī iespēju izveidot reģionālo pašvaldību Sēlijā. Jau sākumā jābūt skaidrībai par reģioniem, pretējā gadījumā vietējo pašvaldību veidošanas kritēriji jau dažus gadus pēc reformas atkal būs jāmaina, bet apvienotās pašvaldības vajadzēs sadalīt, uzskata LPS.
Tāpat VARAM piedāvā atstāt tikai divas republikas pilsētas, bet pārējās iekļaut vietējo pašvaldību teritorijās. Liepāja, Jelgava un citas lielās pilsētas kļūtu par novada pilsētām (iekšējā pārvaldes teritorija bez patstāvīgas pašvaldības). LPS piedāvā saglabāt republikas pilsētas ar vēlētu pašvaldību statusu. Šajā gadījumā pilsētām nebūtu problēmu ar Eiropas Savienības (ES) pilsētvides programmu pieejamību.
Ministrija piedāvā likumā katrā novadā noteikt vienu administratīvo centru, LPS – pašvaldībai brīvību ar iespēju vienu vai vairākus centrus noteikt patstāvīgi. Tas ļautu samazināt nomales efektu, kas citādi gaida 51 mazpilsētu (ministrijas variantā paliktu tikai 35 centri).
Tāpat ministrija piedāvā noteikt tik lielas pašvaldības, lai sadarbība kļūtu par izņēmumu. LPS uzskata, ka pašvaldību sadarbība būs (un jau ir) efektīvs veids, kā samazināt pašvaldību izdevumus un paaugstināt kvalitāti arī pēc reformas.
Ministrija uzskata, ka Pierīgas pašvaldībām nosakāma 15 tūkstošu iedzīvotāju kvota. Savukārt LPS piedāvā šīm teritorijām kvotu nenoteikt, jo tajās pieaug iedzīvotāju skaits un jau pēc dažiem gadiem katra no šīm pašvaldībām plānoto robežu pārsniegs. Rīgas metropoles reģionā varētu pirmajā izveidot tieši vēlētu reģionālo pašvaldību.
Ministrija piedāvā vērtēt novadu pēc pazīmes, vai tajā ir iespējams izveidot pienācīgu infrastruktūru. Turpretī LPS piedāvā novadus apvienot tikai tad, kad pienācīgā infrastruktūra jau ir izveidota, izbēgot no iepriekšējās reformas bēdīgās pieredzes.
"Toreiz tika solīts, ka pēc pagastu apvienošanas būs sabiedriskais transports un asfaltēts ceļš uz novada centru. Pēc apvienošanas valdība par solīto aizmirsa. Jauno teritoriju var iezīmēt kartē, taču pirms apvienošanas jāpadomā par iedzīvotāju komunikācijas iespējām," komentējis LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Pēc LPS paustā, VARAM uzskata, ka pietiek, ja tikai iepazīstina pašvaldības un valsts iedzīvotājus ar jaunā administratīvā dalījuma karti. Savienība uzskata, ka atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām (Eiropas vietējo pašvaldību harta) tik būtiskā jautājumā kā administratīvi teritoriālā reforma iedzīvotāju viedoklis ir ārkārtīgi būtisks, tāpēc domes var organizēt iedzīvotāju aptaujas katras pašvaldības teritorijā, lai noskaidrotu vietējo vēlētāju viedokli par piedāvātajām pārmaiņām.
LPS arī norāda, ka 2013. gada vērtējums iepriekšējai reformai tika veikts apstākļos, kad statistikas datus par pagastu un novada pilsētu teritorijām vairs nevāca un neanalizēja, līdz ar to pēc šīs reformas šādu situāciju vēlreiz pieļaut nedrīkst. “Pēc reformas datu apkopošana ir obligāta, jo to apkopojums ir vienīgais rādītājs, vai mērķis ir sasniegts, turklāt labs materiāls jebkurai citai reformai,” uzskata Pūķis un piebilst, ka, veidojot šo reformu, nav ņemtas vērā arī pārmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, tai skaitā uzņēmumu un iedzīvotāju emigrācija uz pilsētas aptverošajiem pagastiem un novadiem.
Diskusijas par ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas karti paredzētas arī LPS 30. kongresā, kas notiks 17. maijā Rīgā.
"Kā paudu arī Novadu dienā, ir pienācis brīdis, kad mums jāuzdod konkrēti jautājumi un jāsaņem tikpat konkrētas atbildes. Nepieciešamas skaidras atbildes par to, kas pēc reformas uzlabosies šīs vai citas teritorijas iedzīvotājiem, kādi būs ekonomiskie ieguvumi arī uzņēmējiem, kā arī – kā tiks mazinātas reģionālās atšķirības. Kaut arī par reformas detaļām domas atšķiras un tas ir absolūti normāli, ņemot vērā pašvaldību daudzveidību, svarīgi ir apkopot to vienojošo, kas nāktu par labu valstij un katra atsevišķa novada iedzīvotājiem kopumā,” uzsvēris LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.