Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 16. aprīlis
Mintauts, Alfs, Bernadeta

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis-Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi-Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Kāpēc 2023. gada Latvijas izlases mūris bija 22 gadus vecais Artūrs Šilovs, kurš kļuva par visa pasaules čempionāta MVP, bet tik un tā NHL vietā spēlē vienu pakāpi zemāk - AHL? Kaut kas līdzīgs savulaik notika arī ar pagājušā gadsimta mūri - Artūru Irbi, kurš 1990. gadā PSRS izlases sastāvā tika atzīts par tā gada pasaules čempionāta labāko vārtsargu, bet savu karjeru NHL tik un tā sāka vienu pakāpi zemāk - tobrīd IHL.

Šķiet, ka arī PSRS junioru izlases dalībnieks Sandis Ozoliņš, kurš kļuva par pirmo latvieti, kas izcīnījis prestižo Stenlija kausu (pērn to iespēja arī Teodors Bļugers), viens no labākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem, savu karjeru sāka IHL klubā Kansas City Blades kopā ar Artūru Irbi un, šķiet, 1992. gadā izcīnīja Tērnera kausu. NHL piekopj tādu savdabīgu tendenci, kad būtībā teju vai visi jaunie spēlētāji, kuri nāk no Eiropas, pirms spēlēšanas NHL tiek nosūtīti aklimatizācijai uz vienu pakāpi zemāku līgu. Šajā aklimatizācijas periodā sportisti adaptējas pie atšķirībām, piemēram, citāda izmēra hokeja laukuma, hokeja spēles stila. Jaunpienācējiem arī māca, kā uzvesties ārpus hokeja laukuma, kā sarunāties ar masu medijiem, faniem, kā ģērbties u.tml.

Bet bez adaptācijas zemākā līgā jūs pats 37 gadu vecumā debitējāt NHL (Minesota North Stars), un šogad daudziem par lielu pārsteigumu to iespēja Uvis Balinskis no Čehijas līgas, neilgi pirms tam arī Elvis Merzļikins no Šveices superlīgas!

Protams, ir izņēmumi, un patīkami, ka tādi ir arī hokejisti no Latvijas. Attiecībā uz manu debiju NHL ir jāsaka, ka faktiski savu spēlētāja karjeru biju beidzis jau 1985. gada pavasarī un teju četrus gadus strādāju par treneri Japānā, tāpēc tā bija pavisam citāda nekā puišiem, kuriem ir 20-25 gadi. Un tajā brīdī, kad tā laika PSRS sāka laist sportistus spēlēt ārvalstu komandās, bija ļoti liela interese par šīs valsts izlases spēlētāju piesaisti, un daudzi klubi dažādos sporta veidos to arī izmantoja. Daudzi tā laika PSRS augstas raudzes sportisti sekmīgi iekļāvās savās jaunajās komandās, bet bija arī tādi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ to nespēja.

Vai jūsu piesaiste (H. Balderis ir vecākais jebkad draftētais spēlētājs) NHL bija saistīta ar faktu, ka bijāt viens no vērtīgākajiem PSRS hokejistiem, jo bijāt labākais vārtu guvējs 1977. gada pasaules čempionātā, labākais vārtu guvējs PSRS čempionātā 1976., 1977. un 1985. gadā, galu galā tā laika labākajam vārtsargam Vladislavam Tretjakam vienā spēlē 1977. gada 25. janvārī Rīgā iemetāt četras ripas un vēl trīs ripas tā paša gada 23. februārī Maskavā?

Droši vien visam minētajam bija kāda nozīme. Tas, šķiet, jāprasa tā laika Minesota North Stars vadītājiem, bet arī tajā vecumā (37 gadi) nepazudu NHL. Tā bija liela pieredze un vienlaikus arī pierādījums manai apņēmībai, ka varu atgriezties kā spēlētājs ļoti augstā līmenī.

Kā vērtējat Latvijas U 20 hokeja izlases spēles tikko notikušajā pasaules čempionātā Gēteborgā?

Šī ir tikai otrā reize U 20 vēsturē, kad Latvijas izlase spēlē ceturtdaļfinālā. Tas ir sasniegums, kaut arī pēc pirmajām trijām spēlēm aina šķita bēdīga, iespējams, problēmas sakne meklējama psiholoģijā. Skatījos spēles, ir potenciāls, ir lietaskoki, kuri jāslīpē ar darbu, treniņiem, kuros vislielākā nozīme būs ne tikai treneriem, bet arī pašu spēlētāju izpratnei. Vairums jauno spēlētāju savas prasmes slīpē Ziemeļamerikā un arī labās ārvalstu līgās, jo diemžēl, spēlējot tikai Latvijā, izaugt līdz NHL līmenim ir grūti, pat neiespējami. Pēc šīm spēlēm domāju, ka jau tuvāko gadu laikā pieaugušo izlasi varētu papildināt tādi spēlētāji kā Dans Ločmelis, Sandis Vilmanis, Ēriks Mateiko. Labu sniegumu, neraugoties uz ielaisto vārtu skaitu, demonstrēja Deivs Rolovs. Ir vēl daudzi spēlētāji, kuri, cītīgi trenējoties, var sasniegt labu līmeni. Potenciāls ir, tikai vajadzīgs darbs tā slīpēšanai, attīstīšanai, un tad jau arī būs rezultāti.

Vai Latvijas hokeja izlase spēs atkārtot vai varbūt pat pārspēt 2023. gada pasaules čempionāta bronzu?

Saliedēta, pašaizliedzīga komanda, kura spēj īstenot treneru taktiskos uzstādījumus laukumā, — tā ir formula, kuru izmantojot var atkārtot un pat pārspēt pērnā gada sasniegumu. Protams, ir vajadzīgi līderi, vispirms tas bija un būs vārtsargs un arī uzbrucēji, kuri var iemest vārtus spēles izskaņā un papildlaikā.Vienlaikus ikviena komanda, kura tagad spēlēs ar Latvijas izlasi, rēķināsies ar tās pērn piekopto stratēģiju un taktiku, kurai meklēs pretlīdzekļus. Ja Latvijas izlases spēlētāji spēlē labās līgās Eiropā un ir savu komandu līderi, tad arī izlases rindās viņi būs tieši tādi paši.

Ar ko pašlaik nodarbojas Helmuts Balderis-Sildedzis?

Nenoliedzami, interesējos par un ap hokeju, vienlaikus sevi uzturu formā, trīs reizes nedēļā apmeklējot sporta zāli un divas reizes nedēļā spēlējot tenisu. Nodarbojos ar uzņēmējdarbību. Kopā ar sievu un jaunāko meitu esam 50% kapitāldaļu turētāji lauksaimniecības holdinga kompānijā SIA Ezerkauliņi Agro, kurai kapitāldaļas pieder SIA Mārupes siltumnīcas, kā arī biogāzes ražošanas SIA Ķeizarsils. Lai arī pārtika ir bijusi un būs nepieciešama gan cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem, tomēr to, kādas būs Baldera-Sildedža un ģimenes tālākās darbības, šodien ir gūti prognozēt, jo tās bija un būs atkarīgas no vēl viena līdzīpašnieka - Kaspara Brunovska, kurš ir arī mans krustdēls.

Kā to saprast?

Pirms 14 gadiem krustdēls, kurš bija pabeidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu, bija ciemos un izteica vilinošu priekšlikumu par iespējām izpirkt Mārupes siltumnīcas mazākuma akcionāru akcijas, atrisināt parādu problēmu un attīstīt gurķu, tomātu un citu pārtikas produktu ražošanu. Man bija nauda, un idejai, kuru izteica krustdēls, piekritu — parakstījām aizdevumu līgumu un no sava bankas konta pārskaitīju naudu uz Kaspara Brunovska bankas kontu. Tas nebija viens aizdevums, bet gan daudzi, kuru kopējā summa pārsniedza 7 milj. eiro. Laika gaitā K. Brunovskis daļu aizdotās naudas apmēram 1,5 milj. eiro ir atmaksājis, tomēr par atlikušā parāda atmaksu ir radušies jautājumi, kuru daudzums diemžēl nevis sarūk, bet tieši pretēji - pieaug.

Kādi tad ir tie jautājumi attiecībā par parādu atmaksu?

Aizdevumu līgumi, kā jau radinieku vidū, ir konstruēti tā, ka tajos nav nedz parādu atmaksas termiņa, nedz arī tā atmaksas grafika, tie ir bezprocentu aizdevumi. Būtībā tā bija mana uzticība krustdēlam, bet šī uzticība pēdējo mēnešu laikā ir stipri sašķobījusies, un ir pat piezagušās bažas par šī parāda zaudēšanu, jo lūgumi atmaksāt parādu tika ignorēti. Tieši tāpēc ir piesaistīts juridiskās jomas pārzinātājs, lai risinātu šo jautājumu.

Pieprasījāt atmaksāt parādu?

Jā, juristi sagatavoja oficiālu vēstuli Kasparam Brunovskim par aizdevumu līguma uzteikumu un paziņojumu par aizdevuma atmaksu līdz 2023. gada 15. decembrim, bet tā neievērošanas gadījumā par katru kavējuma dienu tiks aprēķināti likumiskie 6% gadā.

Vai parādnieks šo vēstuli ir saņēmis un ar to iepazinies?

Jā, ir ne tikai saņēmis un iepazinies, bet arī sniedzis atbildi. Tiku brīdināts - ja izmantošu savas kreditora tiesības un neļaušu atdot aizdevumus labprātīgi, bet vērsīšos tiesā ar prasību par aizdevuma piedziņu un prasības nodrošināšanu, tad tas būtiski apgrūtinās aizdevumu refinansēšanu un maksimāli ātru atdošanu. Vienlaikus K. Brunovskis raksta, ka viņam piederošo aktīvu vērtība ir lielāka par parādsaistību summu pret mani, tamdēļ pat tad, ja vērsīšos tiesā pret aizņēmēju, iespējamā sprieduma izpilde nebūs ne apgrūtināta, ne neiespējama. Mani šajā vēstulē pārsteidz K. Brunovska rakstītais: „Esmu spiests atgādināt, ka saskaņā ar Komerclikuma 195. panta pirmo daļu tiesa var izslēgt dalībnieku no sabiedrības, pamatojoties uz sabiedrības prasību, ja viņš bez attaisnojoša iemesla nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm vai nav pārtraucis kaitējuma nodarīšanu pēc tam, kad no sabiedrības saņemts rakstveida brīdinājums.” Brunovskis uzskata, ka mana rīcība, pieprasot līdz 2023. gada 15. decembrim atdot visus aizdevumus, kaitē mūsu kopīgās uzņēmumu grupas un katra uzņēmuma interesēm. Paradoksāli, bet vienlaikus skumji to lasīt, jo īpaši, ja to ir rakstījis mans krustdēls, kuram esmu uzticējies un gadiem aizdevis naudu, ko nopelnīju kā sportists.

Vai esat aizdevis naudu kādam uzņēmumam, kurā pats esat arī īpašnieks?

Esmu gan. Proti, SIA Ezerkauliņi Agro juridiski izmaksāja dividendes par 2019. gadu 1,5 milj. eiro apmērā, taču realitātē tās netika izmaksātas, bet palika uzņēmuma rīcībā kā aizdevums līdz 2025. gadam. Strīdus objekts ir mani aizdevumi privātpersonai K. Brunovskim, nevis kādai juridiskajai personai — uzņēmumam.

Vai šie jūsu aizdevumi bija deklarēti tā dēvētajā nulles deklarācijā, kas bija jāaizpilda 2011. gadā?

Jā, šie aizdevumi ir norādīti gan manā nulles deklarācijā, gan arī aizņēmēja deklarācijā. Brunovskis ir Salaspils domes deputāts no Vienotības, norādījis šos aizdevumus amatpersonas deklarācijā. Viss ir likumīgi atspoguļots. Protams, pēc šīs deklarācijas aizpildīšanas arī izsniegti vēl papildu aizdevumi.

Ja jau esat līdzīpašnieks, vai piedalāties šo kompāniju pārvaldīšanā un arī zināt, kuros projektos aizņēmējs ir ieguldījis no jums aizņemto naudu un kādi ir attiecīgo kompāniju tēriņi, naudas plūsma?

Iespējams, skanēs dīvaini, bet līdz 2023. gada rudenim pilnībā — 100% - esmu uzticējies K. Brunovskim, jo viņa rokās ir visu kompāniju pārvaldība. Savukārt, izsakot sarunā vēlmi iepazīties ar konkrētu līdzekļu izlietojumu, saņēmu solījumu, ka to varēšu izdarīt kompānijas birojā, taču diemžēl dīvainas sagadīšanās dēļ apsargs pat nevēlējās ielaist kompānijas dalībniekus birojā, turklāt solīto atskaišu, dokumentu vietā tika izsniegts 2022. gada pārskats, kuru savulaik pats esmu akceptējis. Par to, kāpēc attiecīgas ziņas, dokumenti un citi uzņēmuma darbību skaroši finanšu dokumenti un iespēja ar tiem iepazīties tika liegta, man nav informācijas.

Vai esat mēģinājis kļūt par kompānijas, kurā esat līdzīpašnieks, valdes locekli vai arī izvirzīt kādu sev uzticamu cilvēku uz šo posteni?

Kā jau sacīju, sākotnēji 100% uzticējos K. Brunovskim, bet, kad šo jautājumu mēģināju pārrunāt, pērn saņēmu atbildi, ka man nav nedz attiecīgas pārvaldīšanas kompetences, nedz arī attiecīgu zināšanu lauksaimniecības biznesā. Pašreizējā brīdī Baldera-Sildedža ģimenei pieder 50% kapitāldaļu SIA Ezerkauliņi Agro, bet neviena mūsu izvirzīta valdes locekļa šajā uzņēmumā nav. Un pašreizējos strīdus apstākļos izmainīt tagadējo valdes locekļu sastāvu faktiski nav iespējams, jo par jauniem valdes locekļiem esošo dalībnieku vidū panākt vienošanos būs neiespējami. Mums kompānija pieder 50/50 proporcijās, izmaiņām valdē vajag balsu vairākumu, iznāk, ka esošie valdes locekļi iebarikādējušies uz mūžu savos amatos.

Ko darīsiet tālāk? Vērsīsieties tiesā?

Joprojām ceru uz saprātīgu risinājumu, taču tas būs atkarīgs no aizņēmēja pozīcijas. Tiesas ceļš būs garš, iespējams, Brunovskis spekulē, ka mana vecuma dēļ rezultātu nesagaidīšu, bet es vēlos pats šo aizdevuma atgūšanas maču nospēlēt līdz uzvarai, lai problēma nav jāatstāj meitām. Laiks rādīs!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas