Šāgada janvāra vidū Latvijas Banka atļāva izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijas Jūras medicīnas centra akciju izslēgšanai no regulētā tirgus. Tādējādi Rīgas akciju biržā paliks tikai ducis uzņēmumu: Amber Latvijas balzams, DelfinGroup, Agrova Baltics, Eleving Group, Frigate, Indexo, Kalve Coffee, Madara Cosmetics, Rīgas kuģu būvētava, SAF tehnika, Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija un Virši-A. Tomēr ieguldījumu sabiedrības Alphinox partnere Jūlija Bistrova neredz pamatu bažām par akciju tirgus attīstību saistībā ar Latvijas Jūras medicīnas centra aiziešanu no biržas. Iespējams, 2024. gadā arī Latvijas gāzei šāds solis bija loģisks. "Izskatās, ka šiem uzņēmumiem un to galvenajiem akcionāriem publiskā tirgus sniegtā pievienotā vērtība nebija pietiekami svarīga, savukārt pastiprināta uzmanība, augstās pārskatu prasības un caurspīdīguma standarti drīzāk traucēja uzņēmumu vadībai," vērtē J. Bistrova.
"Kopumā, protams, situācija attiecībā uz akciju tirdzniecību Rīgas biržā nav iepriecinoša. Liela daļa biržu pametušo uzņēmumu ir bijuši tādi, kuru akciju tirdzniecībai ir mazs apgrozījums un ierobežota institucionālo investoru klātbūtne. Līdz ar to biržai šajos gadījumos nav izdevies būt efektīvam kapitāla piesaistes un cenu noteikšanas mehānismam," teic bankas Luminor Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Gints Belēvičs.
Ar skaidru mērķi
J. Bistrova norāda, ka biržā būtu jāatrodas uzņēmumiem, kuri skaidri saredz publiskā kapitāla priekšrocības – iespēju piesaistīt lielu kapitālu, kas nav īstenojams tikai ar banku finansējumu. Banku kredīti parasti ir lētākais finansējuma avots, turpretim ārējais akciju kapitāls ir visdārgākais. Tāpēc biržā organiski iederas uzņēmumi ar augstām izaugsmes ambīcijām, kuriem nepieciešama būtiska kapitāla piesaiste uzņēmumu iegādēm, straujai paplašināšanai vai jaunu tirgu apgūšanai. Šādos gadījumos augstie izaugsmes tempi vairākkārt attaisno dārgāka kapitāla izmantošanu.
Lielākajai daļai stabilu privāto uzņēmumu Latvijā banku kredīts ir vienkāršākais un prognozējamākais finansējuma avots. "Latvijā daudzi privātie uzņēmumi ir vienas ģimenes vai šauras grupas kontrolē, bet dalība publiskajā tirgū ierobežo esošos īpašniekus – jāņem vērā mazākuma akcionāru intereses, palielinās reputācijas un publiskās kritikas riski, ja uzņēmums tiek slikti pārvaldīts, jānodrošina lielāka uzņēmuma caurspīdība. Šo faktoru kopums bieži vien ir iemesls, kāpēc uzņēmēji dod priekšroku banku vai privātā finansējuma risinājumiem, nevis publiskajam kapitāla tirgum," atzīmē G. Belēvičs.
"Uzņēmums, kas apzināti izvēlas biržu kā finansējuma avotu, labi izprot labas korporatīvās pārvaldības nozīmi, efektīvas komunikācijas ar investoriem vērtību, akciju atpirkšanas programmu nozīmi un ir gatavs piesaistīt kapitālu caur biržu jebkurā brīdī, kad tas ir nepieciešams un uzņēmuma novērtējums ir augsts," teic J. Bistrova. Papildus tam sākotnējie publiskie akciju piedāvājumi ir viens no veidiem, kā uzņēmumu īpašnieki var salīdzinoši ātri vairot savu kapitālu – publisku uzņēmumu novērtējumi parasti ir augstāki, un rodas likviditāte īpašumdaļām. J. Bistrova vērtē, ka šādi uzņēmumi ir biržā un arī ārpus tās, tādējādi potenciāls izaugsmei noteikti ir.
Runājot par biržu kā kapitāla piesaistes mehānismu, G. Belēvičs atzīmē, ka pārsvarā esam koncentrējušies uz sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem, taču birža, piemēram, var palīdzēt jau tajā kotētiem uzņēmumiem ar sekundāriem akciju piedāvājumiem piesaistīt jaunu kapitālu attīstībai, emitējot jaunas akcijas, piedāvājot tirgū tās esošajiem un jauniem akcionāriem. Ir aizdomas, ka ne vienmēr biržā esošie uzņēmumi, it sevišķi tie, kas tur jau atrodas ilgstoši, pilnībā pārzina tās priekšrocības, ko dod atrašanās biržā.
Politisks jautājums
"Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi vāveres ritenī – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām," secina G. Belēvičs.
Arī J. Bistrova piekrīt, ka par valsts uzņēmumu kotēšanu jau ilgstoši notiek diskusijas – ekonomiskais pamatojums šādam solim ir pietiekami spēcīgs, un ir arī konkrēti, kvalitatīvi kandidāti kotēšanai, piemēram, Tet. "Arī sabiedrība šādam scenārijam ir nobriedusi, taču jautājums joprojām lielā mērā paliek politiskā līmenī. Cerams, ka tuvākajā laikā šis jautājums tiks atrisināts un Rīgas biržas akciju sarakstā ieraudzīsim jaunus uzņēmumu simbolus," teic J. Bistrova.
G. Belēviča ieskatā bez Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšanas Rīgas biržā būs ļoti grūti atdzīvināt vietējo uzņēmumu akciju tirdzniecību. Biržā palikušie Latvijas uzņēmumi kopumā veido ļoti mazu apjomu, lai būtu interesanti, tāpēc lielāku publisku uzņēmumu ienākšanai biržā būs kritiska nozīme, ja vēlamies attīstīt kapitāla tirgu. G. Belēvičs cer drīzumā ar sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem ieraudzīt Latvijas autoceļu uzturētāju un Rīgas namu pārvaldnieku.
"Birža ir arī piemērota platforma valsts kapitāla uzņēmumu kotēšanai gadījumos, kad nepieciešams samazināt valsts īpašumdaļu īpatsvaru vai piesaistīt kapitālu jaunu, ambiciozu projektu īstenošanai. Investoriem valsts kapitāla uzņēmumi parasti ir pievilcīgi, jo tie bieži darbojas kā stabili monopoli vai tirgū dominējošās pozīcijās ar noturīgu dividenžu plūsmu," norāda J. Bistrova.
Vairāk jākomunicē
G. Belēvičs vērtē, ka Nasdaq Rīgas biržai ir moderna un attīstīta infrastruktūra un tehniskais process, lai sāktu kotēt uzņēmuma akcijas. Bet jā, sākotnējās izmaksas, lai startētu biržā, visbiežāk būs lielākas, nekā saņemot finansējumu bankās, taču uzņēmumiem ir pieejami arī atbalsta mehānismi, kas var būtiski atvieglot izmaksu slogu. "Iespējams, biržai būtu vēl vairāk jāinformē uzņēmumi par procesu, kādā veidā tie var nonākt kapitāla tirgū, un vēl vairāk jāvienkāršo viss process kopumā, lai gan kopumā šo darbu birža jau arī tagad veic atzīstami," teic G. Belēvičs.
Arī J. Bistrovas ieskatā biržai būtu daudz aktīvāk jāstrādā pie uzņēmēju izglītošanas: mērķtiecīgi jāvēršas pie ambicioziem uzņēmējiem ar kapitāla vajadzībām, jāstāsta par kotēšanās ieguvumiem un par potenciāli straujo uzņēmuma vērtības pieaugumu. Gala rezultāts ir ātrāka kapitāla audzēšana īpašniekiem.