Ministram tika dāvināti arī Brocēnu novadā notikušās aptaujas rezultāti, kurā 1777 cilvēki ir pret apvienošanos ar Saldus novadu, par – 30. Pašvaldībai tie gan jāiesniedz VARAM kancelejā, jo ministrs tos nedrīkstot pieņemt. Dūklava norādīja, ka "cilvēki ir ļoti "uzvilkušies" pie mums", un pauda neizpratni, kādēļ iedzīvotāju viedoklis netiek ņemts vērā. "Iedzīvotāju aptauja ir jūsu mēģinājums mūs pārliecināt – tā es to arī uztveru," sacīja Pūce.
Attīstās citādāk
Atšķirībā no lielākās Latvijas teritorijas daļas Saldus pusē veiksmīgāk izdevies piesaistīt privātās investīcijas, ļaujot izveidoties daudziem jauniem un konkurētspējīgiem uzņēmumiem un saglabājot rūpniecību kā galveno saimniecības nozari. Vēl viena īpatnība ir tā, ka liela apkārtnes iedzīvotāju daļa dzīvo piepilsētā – Brocēnos, Druvā. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš klātesošos Brocēnu un Saldus novada deputātus iepazīstināja ar nākotnes prognozēm, atzīmēja, ka pēc šajā teritorijā uzņēmējdarbībā radītās pievienotās vērtības (106 miljoni eiro, 40% no tās piepilsētā) Saldus apsteidz pat tādas iedzīvotāju skaita ziņā lielākas pilsētas kā Cēsis un Tukums. VARAM ieskatā Brocēni ir pārsvarā rūpnieciska Saldus piepilsēta, kurai pēc 2009. gada reformas tika deleģētas tādas pašas rajona līmeņa pārvaldes funkcijas, kādas līdz tam pildīja Saldus. "Šī ekonomiski pilnīgi nepamatotā lēmuma rezultātā nepilnu septiņu kilometru attālumā tika veidotas paralēlas administratīvās struktūras [..], kas nav veicinājis vairāku valstij svarīgu reformu realizāciju [..]. Spilgtākais apliecinājums tam ir dārgākā pašvaldību sniegtā pakalpojuma – vidusskolas – uzturēšana," teikts VARAM sagatavotajā pašvaldību vērtējumā. Jānorāda gan, ka Brocēni par atsevišķu novadu kļuva nevis 2009. gadā, bet gan 2001. gada nogalē. Turlajs, kurš savulaik arī izstrādāja skolu tīkla reformas karti, pauda, ka Saldum reformas izglītība ir jāturpina, bet Brocēniem "tas viss stāv priekšā. Nevar nodarboties tikai ar populārām lietām."
Brocēnu pārstāvji tam asi iebilda, uzsverot, ka, tieši pateicoties Turlaja kartei, Brocēnu vidusskolā strauji kritās skolēnu skaits. Turklāt dati esot izrauti no konteksta, jo eksāmenu rezultātos ir arī neklātienes un tālmācības programmu apguvušo skolēnu sniegums. "Kāds ir labums no tā, ka trīs vidusskolas klases likvidē?" neizpratni pauda deputāte Irēna Birgersone. "Jūs visu laiku runājat par reemigrāciju. Izglītības ministrija pirmo reizi vēsturē atļāva Brocēnu vidusskolā kārtot neklātienē eksāmenu Amerikā! Tie, kas atgriežas [no ārzemēm Latvijā], ļoti labi iekļaujas citās skolās, pateicoties Brocēniem, bet to neviens nenovērtē," pauda Remtes pagasta pārvaldes vadītājs Krišjānis Valters. Savukārt domes iekšējā auditore Santa Kalniņa, kura ministru iepazīstināja ar alternatīvu skatījumu uz pašvaldību, norādīja, ka pašvaldības izdevumi uz vienu skolēnu ir mazāki kā Saldū: "Kāpēc mums ir jāveic reforma?" Dūklava piebilda, ka Brocēni saglabā mazās skolas, jo tā esot izdevīgāk, nekā labot autobusus un algot šoferi. "Mēs attīstāmies pilnīgi citādi nekā Saldus. Esam kļuvuši par iztiktspējīgu ģimeni, mums nevajag piespiedu laulības. Cilvēkiem vajag ne tikai pakalpojumus, bet arī ikdienas dzīvi. Neticu, ka problēmas atrisināsies, ja sūtīsim īsziņas vai vēstules. Mēs esam uz vietas, lai palīdzētu tagad un tūlīt," viņa skaidroja.
Atbildi parādā nepaliek
Noklausoties deputātu teikto, Pūce uzsvēra, ka mazā Gaiķu pamatskola ir "jauka, bet neproduktīva". Pašvaldībai nespējot pieņemt lēmumus par skolu slēgšanu, bērni, kuriem sociālekonomisko apstākļu dēļ jau tā ir apgrūtināti apstākļi, tiek segreģēti skolās, kurās ir slikti rezultāti. "Mēs tur viņus atstājam. Piedodiet, ka esmu tik ass, bet man ir šāds secinājums. Tieši tāds pats, kā jums viedoklis, ka es iznīcinu laukus," sacīja ministrs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 29. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Raimonds
Irlielāmērāticams
aspazija