Savukārt domes opozīcija šo priekšlikumu sauc par sasteigtu un lūgs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) šīs izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos neizsludināt.
Priekšlikums paredz, ka no nākamā gada Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem brauciens Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme autobusos, trolejbusos vai tramvajos izmaksās 60 eirocentus, turpretī pasažieriem, kuri nav deklarēti galvaspilsētā, turpmāk braucieni sabiedriskajā transportā būs divreiz dārgāki - 1,2 eiro par vienu braucienu.
Rīgas iedzīvotāja identifikācijai tiks izmantots personalizētais e-talons, kas pildīs arī elektroniskās Rīdzinieka kartes funkcijas. Savukārt arī tie Rīgā deklarētie iedzīvotāji, kuri nebūs izņēmuši Rīdzinieka karti un neatbildīs kādai no sabiedrības grupām, kam pienākas atlaide sabiedriskajā transportā, par braucienu Rīgas satiksmes transportā maksās 1,2 eiro.
Pašvaldības deputāti arī nolēma, ka, lai veicinātu iedzīvotāju deklarēšanos galvaspilsētā, paredzēts mēnesi bez maksas atļaut braukt pasažieriem, kuri no šā gada 25.septembra līdz 31. decembrim būs deklarējuši dzīvesvietu Rīgas administratīvajā teritorijā.
Noteikumu izmaiņas paredz arī braukšanas maksas atvieglojumus, par 80% pazeminot mēneša abonementa biļetes cenas studentiem, daudzbērnu vecākiem, pedagogiem un citiem, kuriem pašlaik braukšanas maksas atvieglojums ir 60% no mēneša abonementa biļetes cenas.
Vairāki partijas Vienotība deputāti pirmdien uz Rīgas domes ārkārtas sēdi par sabiedriskā transporta tarifu izmaiņām ieradušies ar kaklā pakārtiem kartupeļiem, uz ko sēdē norādīja Vienotības frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte. Tādējādi domnieki pauda protestu pret ieceri diferencēt sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā atkarībā no tā, vai iedzīvotāji ir deklarējušies Rīgā vai citā pašvaldībā. Kad pēc izteikšanās debatēs Vienotības frakcijas deputāts Valdis Gavars savu kartupeli pasniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (Saskaņas centrs), viņš to nometa zemē.
"Ja jums nepatīk šis lēmuma projekts, vajadzētu nevis karināt dārzeņus kaklā, bet iesniegt priekšlikumus, par kuriem balsot," debatēs teica Ušakovs.
Rīgas galva vairākas stundas ilgušajās debatēs skaidroja, ka lēmumprojekta ideja ir par braukšanas maksas atvieglojumiem rīdziniekiem, nevis par sadārdzinājumu, jo 1,2 eiro esot viena brauciena vidējā pašizmaksa. Līdz ar to idejas opozicionāri, balsojot pret, atbalstot to, ka arī rīdziniekiem par biļeti būtu jāmaksā 1,2 eiro.
Domes opozīcijas deputāti debatēja cītīgi. Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins vaicāja, vai Rīga varētu pastāvēt bez ārpus Rīgas dzīvojošajiem celtniekiem, trolejbusu vadītājiem un medmāsām, kuri strādā galvaspilsētā.
"Kāpēc medmāsai no Lielvārdes vai trolejbusa vadītājam no Tukuma jāmaksā divreiz vairāk kā Rīgas vietējam iedzīvotājam? Vai Rīga pati var eksistēt kā neatkarīga valsts bez tiem cilvēkiem, kas nedzīvo Rīgā?" izteicās Kiršteins. Viņš arī piebilda, ka pašvaldība, acīmredzot, nenovērtē, cik daudz naudas galvaspilsētā iztērē no citurienes iebraukušie.
Arī Vienotības frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte atkārtoti uzsvēra, ka priekšlikums diferencēt cenas par braucienu sabiedriskajā transportā pretnostata galvaspilsētu Latvijai.
Domubiedru iniciatīvas grupa, ko vada juriste Ieva Brante, ir sagatavojusi atklātu vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (Reformu partija), aicinot "saglabāt vienādu sabiedriskā transporta braukšanas maksu gan rīdziniekiem, gan nerīdziniekiem, lai novērstu lielas iedzīvotāju grupas diskrimināciju un nepalielinātu no Latvijas aizbraucošo skaitu". Šo jautājumu jau šonedēļ portālā manabalss.lv varēšot parakstīt katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš piekrīt vēstulē paustajam aicinājumam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs aizvien ir atturīgs savos komentāros par dažādu cenu noteikšanu pašvaldības sabiedriskajā transportā. Viņš portālam Diena.lv iepriekš izteicās, ka nevēlas komentēt jaunos noteikumus, pirms tos ir redzējis un pirms tie ir pieņemti. Ja Rīgas dome pieņems šādu lēmumu, tas tiks vērtēts līdzīgi kā visi saistošie noteikumi.
Jau vēstīts, ka ar šādu soli Rīgas domes vadība cer pamudināt Rīgā dzīvojošos un strādājošos cilvēkus deklarēties Rīgā, lai tādējādi šo cilvēku maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) nonāktu galvaspilsētas kasē.
Pierīgas iedzīvotāji un vairums pašvaldību vadītāju šo ieceri kritizē, norādot, ka tādējādi tiks veicināta fiktīva deklarēšanās, saruks mazāko Pierīgas pašvaldību budžeti, turklāt daudzi Pierīgas iedzīvotāji sabiedriskā transporta vietā izvēlēsies personīgo auto, kas radīs vēl lielākas problēmas ar sastrēgumiem un gaisa kvalitāti Rīgā.
Tāpat Rīgai tiek pārmests, ka šāda rīcība neatbilst galvaspilsētas statusam, jo Rīgā koncentrējušies valsts iestāžu, pakalpojumu un kultūras centri, un tādējādi citu pilsētu un novadu iedzīvotāji tiek nepamatoti diskriminēti, jo viņiem būs jāmaksā dārgāk, lai piekļūtu šiem objektiem.
Domes opozīcijas partijas šādu ieceri kritizē kā populismu un vēlmi nošķirt Rīgu no pārējās Latvijas. Tāpat tiek norādīts, ka pašvaldība nevar uzrādīt prognozes, kā šis "eksperiments" varētu ietekmēt pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžetu. Domes vadība gan apgalvo, ka šajā jomā izmaiņas netiek prognozētas.
(papildināts par debatēm un vēršanos VARAM)