Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Trešdiena, 24. aprīlis
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

NVO pusē nostājas Saeimas komisija

Uzraugu un tiesībsargu cīņas metodes pret netīrās naudas atmazgāšanu kā pārspīlētas nesen atzina pat augstas valsts amatpersonas, aicinot sistēmu uzlabot un uzraugiem nepārspīlēt ar sankcijām. Daļu pārmetumu par pārlieku pārspīlēto rīcību saņēma arī bankas, kuras gan pārsvarā savās darbībās strikti vadās apstiprināto normatīvo aktu ietvaros un bailēs saņemt sodus, par kuriem brīdina Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un banku uzraugs.

Visi vienā katlā

Viena no netīrās naudas apkarošanas blaknēm šobrīd ir fakts, ka likumu piemērošanas dēļ ir stipri apgrūtināta, brīžiem pat traucēta nevalstisko organizāciju (NVO), tostarp labdarības fondu darbība, kas jau ilgstoši apelē pie likumdevēju un uzraugu saprāta balss, lai "ar labām domām netiktu bruģēts ceļš uz elli".

Process, lai sakārtotu un padarītu visām pusēm saprotamu mehānismu NVO finanšu uzraudzības kontekstā, būtībā ilgst nogurdinošus teju divus gadus - kopš brīža, kad FID 2019. gadā publiskoja ziņojumu "Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski", kas bija ļoti neglaimojošs NVO sektoram. Jo īpaši tamdēļ, ka tur paustie secinājumi bija vispārināti un būtībā meta ēnu uz visu NVO sektoru kopumā, Dienai uzsvēra Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) direktore Kristīne Zonberga.

Lasot minēto FID ziņojumu, arī Diena pārliecinājās, ka tajā ietvertais NVO risku raksturojums rosina uzskatīt, ka teju visas NVO jau pēc definīcijas ir uzskatāmas par aizdomīgām, tendētām uz nelikumīgām darbībām, un ka tās ir uztveramas par teju augstākās kategorijas riska personām, uzraugot finanšu sektoru. FID viedokli par NVO spilgti izceļ kāds teikums dokumentā: "Salīdzinoši nelielais aizdomīgu darījumu ziņojumu skaits (199 ziņojumi 2 gadu laikā) varētu liecināt par nepieciešamību uzlabot maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpratni par NVO riskiem." Faktiski FID ar šo apriori pasaka, ka tik maz aizdomu par NVO ir nevis tāpēc, ka sektors varētu būt sakārtots, bet gan tāpēc, ka bankas nepietiekami rūpīgi meklē pamatu aizdomām.

"Loģiski, ka šāds vispārināts "spriedums" par visu NVO sektoru raisīja neizpratni nozarē un šajos divos gados ieguldīts liels darbs - esam tikušies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), FID, banku pārstāvjiem, arī Saeimas komisiju locekļiem, un uzsvēruši, ka NVO atbalsta mērķtiecīgu un stingru rīcību pret tiem, kuri ir pārkāpuši likumu, taču nav pieņemami, ka visi tiek uztverti vienādi ar aizdomām kā potenciāli likumpārkāpēji," akcentē Zonberga.

Lai gan NVO ir ierobežotas iespējas pārbaudīt ziedotās naudas izcelsmi, ziedotāja reputāciju un potenciālos riskus, tomēr NVO neatsakās no šā pienākuma vispār, un uzskata, ka katrai NVO iespēju robežās šobrīd jāpārliecinās vai saņemtais ziedojums ir legālas izcelsmes un nav saistīts ar kādiem aizdomīgiem darījumiem vai personām.

"LPA šogad izstrādājusi un apstiprinājusi ētiskās finansēšanas vadlīnijas, kurās, piemēram, attiecībā uz ziedojumiem ir noteikusi 50 eiro minimālo slieksni, no kura padziļinātāk cenšamies noskaidrot informāciju par ziedotāju un ziedoto naudu. No banku pārstāvjiem ir teikts, ka šis slieksnis varētu būt augstāks, jo tas var radīt organizācijai pārmērīgu administratīvo slogu, taču esam pieņēmuši šādu atskaites punktu. Citām NVO šis slieksnis var būt augstāks, taču galvenā būtība - lai gan naudas pārskaitījumus vētī arī bankas, tomēr arī mēs paši apzināmies, ka ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka saņemtais ziedojums ir legālas izcelsmes," akcentē LPA direktore.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas (LFNA) padomniece Laima Letiņa Dienai pauda, ka asociācija ir vienojusies ar valdības pārstāvjiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā sistēmā, kas ļaus bankām samērīgi darboties aizdomīgas naudas kontroles jomā. Pēc viņas teiktā, likumos iecerēts noteikt, lai bankām būtu iespēja NVO finanšu plūsmu un potenciālos riskus kontrolēt, nevis vadoties pēc vispārējiem, visām NVO teju identiski piemērojamiem kritērijiem, bet gan pielietot individuālu pieeju katrai NVO, balstoties uz konkrēta klienta profilu.

Viņa arī atzina, ka pēdējo divu gadu laikā ir notikušas ļoti straujas likumu izmaiņas, pastiprinot prasības finanšu plūsmas kontrolē, taču ir pietrūcis nepieciešamā skaidrojuma sabiedrībai un iesaistītajām pusēm par grozījumu mērķiem un to precīzu pielietošanu. Letiņa uzsvēra, ka cīņa ar nelegālās naudas atmazgāšanu ir visu kopīgs uzdevums, turklāt būtiski - pasaulē zināmi gadījumi, kad nelikumīgu darījumu īstenošanai NVO tikušas izmantotas, pašām to pat nenojaušot. Tādēļ bankas nereti mēdzot pastiprināti interesēties par to vai citu maksājumu, ko saņem NVO, lūdzot organizācijai sniegt tās rīcībā esošo informāciju, taču tas uzreiz nenozīmē, ka aizdomas ir par pašu NVO. "Noziedzīgu darījumu ar naudu izskaušana nav tikai banku atbildība un interese. Tas ir visas sabiedrības interesēs, jo tas ir apdraudējums visai finanšu sistēmai." pauda LNFA padomniece.
 

Absurda kārtība

Tomēr arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija oktobra sākumā tiekoties ar FKTK, FID, NVO un banku pārstāvjiem, secināja, ka esošajā sistēmā, kas paredzēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu izplatības ierobežošanai, nav ņemta vērā NVO darbības specifika, uz tām attiecinot tās pašas prasības, kas paredzētas uzņēmumiem, tādējādi apgrūtinot šo organizāciju darbību.

"Nav pieņemams, ka bankās tiek slēgti nevalstisko organizāciju konti tikai tādēļ, ka šīs organizācijas nevar norādīt patieso labuma guvēju vai to valdēs nedarbojas organizācijas dibinātāji. Šīs prasības ir pretrunā ar nevalstisko organizāciju darbības principiem," sacīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Raksturojot NVO problēmas pašreizējās kārtības dēļ, deputāts sarunā ar Dienu pauda, ka NVO noteiktās prasības finanšu kontekstā ir pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, tāpēc komisija aicinājusi FKTK un FID kopīgi ar bankām un NVO pārstāvjiem kopīgi meklēt loģisku risinājumu, kas ir saprotams un atbilstošs NVO būtībai.

Pēc viņa paustā, šobrīd ir radīta situācija, kad bankas attiecībā uz NVO īsteno teju Uzņēmuma reģistra (UR) un pat Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas. Proti, NVO nepieciešamo reģistrācijas dokumentu kārtošanas brīdī pārbauda šīs abas institūcijas, bet brīdī, kad NVO vēlas atvērt kontu bankā, šī pārbaude notiek vēlreiz, tikai to jau veic banka.

"Kā tad var pārbaudīt, piemēram, reputāciju - atvērt Google meklētāja programmu, ierakstīt atslēgas vārdus un sistēma atlasīs visu internetā pieejamo informāciju. Tajā skaitā arī visās tenku lapās, kas vispār nav reģistrētas kā mediji," par reputācijas risku pārbaudes metodēm ironizēja Kaimiņš, piebilstot, ka tā tomēr nav īsti normāla situācija, ka NVO pēc pašreizējiem normatīviem jau apriori tiek definētas kā paaugstināta riska subjekti. Ņemot vērā šo situāciju, Kaimiņš uzskatījis, ka jautājuma risināšanā jāiesaistās arī viņa vadītajai komisijai, kuras 15. decembra sēdē paredzēts uzklausīt FKTK, FID un citu iesaistīto pušu informāciju, kas ir paveikts kopš pirmās tikšanās, lai situāciju NVO jomas uzraudzībā padarītu saprotamu un saprātīgu.
 

Patiesā labuma guvēja meklējumi

LPA direktore kā vēl vienu negatīvos aspektu NVO uzraudzībā minēja faktu, ka diemžēl joprojām spēkā paliek normatīvu prasība NVO uzrādīt patieso labuma guvēju (PLG), kas, piemēram, labdarības kontekstā ir ļoti grūti izpildāma prasība, sevišķi gadījumos, kad NVO ir simtiem un tūkstošiem palīdzības saņēmēju. Turklāt labdarības organizācijas darbības būtība ir - ka tā ir bezpeļņas organizācija un visi piesaistītie līdzekļi tiek novirzīti ziedojumu saņēmējiem, pirms tam atskaitot nepieciešamo finansējumu organizācijas ikdienas darbības nodrošināšanai.

"Līdz ar to faktiski ir ļoti grūti izpildīt likuma prasību un norādīt PLG, jo NVO mērķa grupas ir plašas sabiedrības grupas vai pat daba, kultūra un tamlīdzīgi.  Šādos gadījumos likums ļauj norādīt, ka PLG nav iespējams noteikt un to arī daudzas NVO ir norādījušas UR. Savukārt bankām šādos gadījumos ir pienākums šādus klientu īpaši uzraudzīt. Tādēļ praksē ir radušās problēmas NVO sadarbībā ar bankām, jo bankām ir pienākums veikt padziļinātu klienta izpēti, prasīt virkni apliecinošu dokumentu, un atsevišķos gadījumos tas ir beidzies ar konta slēgšanu vai atteikumu atvērt jaunu kontu," pauda Zonberga.

Viņai piekrīt arī Kaimiņš, paužot neizpratni par banku izstrādātajām klientu anketām, kur arī NVO ir prasība norādīt PLG. "Kā patieso labuma guvēju var norādīt labdarības fonds, kurš rūpējas, piemēram, par dabu, par dzīvniekiem? Kurš šajā gadījumā ir patiesais labuma guvējs - alnis, zaķis, vāvere? Labdarības fonds ir skaidri definējis savus mērķus, kas ir dažādu labdarības pasākumu un projektu finansēšana," uzsvēra deputāts, piebilstot ka sagaida, ka atbildīgās institūcijas sagatavos nepieciešamos uzlabojumus normatīvajos aktos, lai novērstu absurdu prasību noteikšanu NVO, tostarp arī nodrošinot, ka būtībā nepamatotu formālu iemeslu dēļ NVO darbība netiek paralizēta.

FKTK pārstāve Dace Jansone, lūgta komentēt NVO pašreizējās problēmas saistībā ar būtiski pastiprinātajām kontroles procedūrām NVO sektoram, tostarp arī par to finanšu plūsmu, Dienai būtībā sniedza formālu, vispārīgu atbildi - ka viena no komisijas 2020. gada prioritātēm ir dialogs gan ar finanšu sektora dalībniekiem, gan arī to klientiem, izzinot problemātiskos jautājumus un meklējot tiem risinājumus.

"Ņemot vērā minēto, kopā ar LFNA ir uzsākts dialogs ar NVO sektoru un pašlaik norit aktīva komunikācija par jūsu minētajiem jautājumiem. Tie tiek rūpīgi diskutēti, pētot arī dažādu organizāciju pieredzi, un tik tiešām, kā jau jūs minat, būtiskākie jautājumi ir saistīti ar PLG noskaidrošanu/norādīšanu un NVO pārvaldību. Diskusija nav vienkārša, jo, lai gan izprotam daudzu biedrību neizpratni par likuma normu piemērošanas apgrūtinājumu un vēlmi to atvieglot, tomēr mums visiem kopīgi ir jāspēj rast risinājumi, kuri nerada iespējas citām organizācijām, kas diemžēl tiešām nereti arī tiek izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, to izmantot pretlikumīgu darbību veikšanai. FKTK ir jānodrošina Latvijas finanšu sistēmas darbības atbilstība starptautiski noteiktiem standartiem, ievērojot riskos balstītu pieeju," norāda Jansone.

Viņa pauž, ka minētā dialoga un visu trīs iesaistīto pušu sadarbības rezultātā top skaidrojums, lai veicinātu vienādu izpratni un stiprinātu riskos balstīto pieeju klientu un to darījumu izpētē. Skaidrojuma mērķis ir sniegt bankām papildu skaidrojumu par NVO darbības praktiskiem aspektiem kontekstā ar normatīvo aktu prasībām, kā arī skaidrot NVO prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un informāciju, kas nepieciešama bankām, lai nodrošinātu atbilstošu risku pārvaldību.

"Šim darbam vajadzētu rezultēties ar to, ka NVO izpēte tiek veikta atbilstoši to risku līmenim, vienlaikus ceram, ka NVO sektors izpratīs noziedzīgie iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību pamatojumu un banku darbu šo prasību ievērošanā, lai arī no savas puses pēc iespējas spētu radīt apstākļus un organizētu savu darbu tā, lai atvieglotu sadarbību ar bankām. Šis darbs pie skaidrojuma izstrādes vēl turpinās, bet attiecībā uz PLG skaidrojums gan NVO sektoram, gan bankām sniegs skaidrāku izpratni par likumu normu interpretāciju, piemēram, par to, ka situācijās, kurās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, ir pienākums par patiesajiem labuma guvējiem uzskatīt personu, kura ieņem amatu augstākā pārvaldes institūcijā," norādīja FKTK pārstāve.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas