Tādēļ nozares uzņēmēji aicina valdību pagarināt darba laiku, lai uzņēmēji varētu "nostāties uz kājām" un pildīt uzņemtās saistības. "Ceru, ka valdība ieklausīsies," biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Kā vēstīts, noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.
"Pašlaik Lietuvā un Igaunijā strādājošajiem bāriem, naktslokāliem, diskotēkām ir ievērojama konkurētspējas priekšrocība, jo tie var strādāt, cik ilgi vēlas — līdz pēdējam apmeklētājam, savukārt Latvijā spēkā ir valdības noteikts ierobežojums līdz plkst.24," uz jautājumu par Latvijā strādājošo konkurētspēju salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, atbild Jenzis.
Viņš atzīst, ka nozarē strādājošie neizprotot, kāpēc pie līdzīga Covid-19 sasirgušo skaita Baltijas valstīs ir tik atšķirīgas prasības - Latvijai ir stingrāki nosacījumi, nekā kaimiņos esošajai Lietuvai un Igaunijai.
"Tā tas ir", uz jautājumu vai šis darba laika ierobežojums ir būtisks priekšnosacījums dažādus pasākumus rīkot Viļņā vai Tallinā, bet ne Rīgā, norāda Jenzis.
Viņš gan steidz piemetināt, ka nozare nebūt nevēlas, lai Latvijā pieaugtu ar koronavīrusu inficēto skaits. "Leiši un igauņi pašlaik var censties atgūt kaut daļu no tiem ienākumiem, ko pazaudēja ārkārtas stāvokļa laikā, bet Latvijā to nevaram, jo trešā daļā no vispieprasītākā laika — no 24 līdz 2 – strādāt nedrīkst, bet šajā laikā, kā rāda daudzu iepriekšējo gadu pieredze, tiek gūti līdz pat 30% ienākumu un arī nodokļi valstij," tā Jenzis.
Viņš cer, ka šis darba laika ierobežojums tiks pārskatīts vai atcelts. "Būtu tikai apsveicami, ja nozares uzņēmēji nevis tiktu nostādīti fakta priekšā, ka būs šādi, bet gan bizness tiktu iesaistīts lēmumu pieņemšanas procesā ar mērķi meklēt labāko iespējamo risinājumu, lai cilvēki būtu veseli un dzīvi, un arī šajā jomā strādājošie gūtu ienākumus un spertu soli tālāk no bezdibeņa, kura malā stāv neviens vien šajā sektorā strādājošais," iesaka Jenzis.
Viņaprāt, bez minētās sadarbības un ierēdņu, politiķu izpratnes par to, no kurienes rodas nauda valsts makā, nekas labs nav sagaidāms.
Plašāk par to, ka darba laika ierobežojumi neļauj uzņēmumiem atgūties no vīrusa cirstajām brūcēm un dzen ēnu ekonomikā, lasāms 11. augusta žurnālā Dienas Bizness.