Pašlaik netiek atklāts, kuras augstskolas ir iesaistītas šajās sarunās. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tās ir četras valsts dibinātas augstskolas.
Ņemot vērā, ka, pieņemot lēmumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju, Izglītības un zinātnes ministrija bija apņēmusies neiniciēt augstskolu konsolidāciju, aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka augstskolas sarunas par iespējamo reorganizāciju rosinājušas pašas.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, tā atbilstoši minētajam Ministru kabineta protokollēmumam par solījumu līdz 2020.gadam neiniciēt augstskolu reorganizāciju pati šādas iniciatīvas nepiedāvā.
Vienlaikus ministrijā norādīja, ka tā ir gatava augstskolām, kas būs izvēlējušās sākt sarunas par reorganizāciju, palīdzēt atrisināt tehniskas, reizēm finansiālas un arī juridiska rakstura problēmas, ja augstskolas savas attīstības perspektīvas redz konsolidējoties.
LETA jau ziņoja, ka lēmums par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei, valdībā tika pieņemts pagājušā gada martā, tam spēkā stājoties pērn oktobrī. Vairāku mēnešu garumā notika asas diskusijas par šāda procesa nepieciešamību, RPIVA atbalstītājiem vairākkārt pulcējoties protesta akcijās, iestājoties pret augstskolas reorganizāciju.
Neskatoties uz protestiem, augstskola tika likvidēta, tās reģionālās filiāles, kā arī vairumu studiju programmu nododot Latvijas Universitātei. Arī šogad Latvijas Universitātē norit studētgribētāju uzņemšana nu jau tai piederošajās reģionālajās filiālēs, taču pretēji RPIVA vadības iepriekš paustajam, ka reģionālās filiāles ir būtisks augstākās izglītības ieguves centrs reģionu iedzīvotājiem, reflektantu uzņemšanā par studijām filiālēs izrādīta niecīga interese.