Veselības un sociālās aprūpes tematiskajā grupā kopumā mācās ap 13 000 studējošo, no tiem 52% – par valsts naudu. Populārākā programma ir Ārstniecība, kuru izvēlējušies 48% no visiem šīs jomas studentiem. Tematiskajā grupā studējošo skaits Latvijā ir virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja, proti, 15% pret 13,6%. Liela nozīme tik augstiem rezultātiem ir ārvalstu studentiem – viņu skaits ir ap 21% no visiem studējošajiem (lielākoties no Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Itālijas), vairākums no viņiem mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – 88%, kā arī Latvijas Universitātē (LU) – 10%.
Dārgas studijas
Salīdzinot uzņemto un absolvējušo skaitliskās attiecības, šajā ziņā veiksmes procents ir augstāks nekā, piemēram, dabaszinātņu (STEM) nozarē, jo grādu iegūst 64,4% (STEM jomā – 44,7%), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece. Viņa vērsa uzmanību uz absolventu vecuma struktūru, kas atšķiras no pārējām tematiskajām grupām, – it īpaši tā ir izteikta sociālās labklājības programmās, proti, tikai 24% ir līdz 29 gadiem, 76% – virs 30 gadiem, no tiem puse vecāki par 40 gadiem. Kā pozitīvs aspekts jāmin tas, ka nodarbinātība augstāko izglītību ieguvušajiem ir ļoti augsta, lielākā daļa no viņiem strādā kvalificētās profesijās, bet bezdarbs ir tikai 1,9%. Absolventu monitoringa dati (2017. un 2018. gadā) rāda, ka emigrējuši ir tikai 20 speciālisti. Tas ir mazliet pretrunā ar priekšstatu, ka daudzi aizbrauc no Latvijas. Iespējams, iepriekšējos gados viņu bija vairāk, pieļauj D. Laipniece.
Šīs ir dārgas studiju programmas – no 100 miljoniem eiro, kas atvēlēti visu budžeta vietu finansēšanai, 28,7 miljoni eiro jeb teju trešā daļa aiziet veselības un sociālās aprūpes jomai. Lai pārietu uz pilnībā valsts apmaksātu šo tematisko grupu medicīnas koledžās (tagad LU Medicīnas koledžā budžeta vietas ir 70%, RSU – vien puse), būtu vajadzīgi vēl četri miljoni eiro gadā. Savukārt, lai piešķirtu papildu 1000 budžeta vietu valsts augstskolās vietējiem studentiem, bakalaura līmeņa studijām vajadzētu piešķirt vēl piecus miljonus eiro, maģistra līmenī – 7,4 miljonus eiro. Bet, palielinot bāzes finansējumu studiju vietai, kopumā vajadzētu papildu 37,7 miljonus eiro, norādīja D. Laipniece.
Trūkst māsu
Veselības ministrijas (VM) Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa uzsvēra, ka Latvijā ir viens no zemākajiem nodrošinājumiem ar ārstniecības personām, ko vēl jo vairāk liek izjust pašreizējā situācija. Ārstu skaits ir aptuveni ES vidējo rādītāju līmenī (335 uz 100 000 iedzīvotāju, ES – 351), zobārstu – pat virs tā, savukārt vecmāšu ir krietni mazāk, bet viskritiskāk ir ar medicīnas māsu nodrošinājumu (Latvijā 435 uz 100 000 iedzīvotājiem, ES – 864). Satraucoši, ka pēc mācību beigšanas tikai 60% māsu strādā savā specialitātē. Veselības aprūpes sistēmas reforma paredz, ka 2025. gadā būs vajadzīgas 11 038 māsas (pašlaik ir tikai nedaudz virs 8000). Būtiska problēma ir novecošana – arī attiecībā uz ārstiem, it īpaši stacionārajā sektorā. Patlaban virs 65 gadiem ir 22% ārstu, 34% vecmāšu, 36% māsu. Pateicoties algu pieaugumam, pēdējos piecos gados nav konstatēta praktizējošo ārstniecības speciālistu skaita lejupslīde.
K. Kļaviņa informēja, ka VM izstrādātais konceptuālais ziņojums par māsu profesijas turpmāko attīstību paredz sagatavot jaunu profesijas standartu, ieviest jaunu pieeju māsu specializācijai, kuru var iegūt profesionālās pilnveides programmas ietvaros, un atteikties no māsu sertifikācijas, aizstājot to ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās (pietiks ar reģistrāciju, kas ik pēc pieciem gadiem jāatjauno). Pāreja no koledžas uz četru gadu bakalaura studijām plānota no 2022. gada, un šim nolūkam papildus no VM un IZM budžeta vajadzētu 46 000 eiro (2022. g.), bet turpmākajos gados vairāk.
Vairāk budžeta rezidentu
Pēdējā laikā ir aktualizējies rezidentūras jautājums. Pamatstudijās grādu ieguvušo skaits 2019. gadā bija 249, bet tas nenozīmē, ka visi tiek rezidentūrā. Lai gan tiek piedāvātas 283 vietas (209 – valsts apmaksātas, 66 – maksas), uz tām pretendē arī iepriekšējo gadu absolventi, kā arī sertificētie ārsti, kuri grib iegūt apakšspecialitāti (astoņas vietas) vai papildspecialitāti (14). Turpmāk plānots valsts apmaksāto vietu skaitu palielināt līdz 250–270, savukārt sertificētie ārsti, kas vēlas apgūt papildu vai apakšspecialitāti, varētu nestāties rezidentūrā, bet apgūt to profesionālās pilnveides ceļā. Patlaban rezidentūras studijām valsts ir atvēlējusi 30 miljonu eiro. Lai palielinātu šo studiju vietu skaitu līdz 250–270, šogad vajadzētu vēl 397 227 eiro, bet turpmākajos gados – no diviem miljoniem līdz 8,2 miljoniem eiro (2026. gadā).
Ik gadu tiek uzņemti arī aptuveni 60 maksas rezidentu. Tas ir visai populārs studiju veids, jo šiem speciālistiem pēc rezidentūras nav jānostrādā trīs gadi valsts sektorā. Par valsts līdzekļiem rezidentūrā studējošajiem tā ir obligāta prasība.
Ārvalstu studenti
VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) uzskata: tas, ka absolventu ir vairāk nekā rezidentūrā piedāvāto vietu skaits, nav īsti pareizi, šie dārgie speciālisti būtu jāsagatavo tik, cik valstij ir nepieciešams. Visiem nevajadzētu studēt par valsts līdzekļiem. Būtu nepieciešams striktāks regulējums – noteikts vietu skaits (tostarp maksas), liela atlase. Tas tāpēc, ka kvantitāte ietekmē kvalitāti. Uz tās nepietiekamību vērsušas uzmanību arī universitātes slimnīcas, kas strādā ar studējošajiem.
RSU veselības studiju prorektors Guntis Bahs iebilst pret studējošo skaita limitēšanu. Pasaulē valsts un arī augstskolu attīstības līmenis tiek vērtēts pēc reitingiem. Lai iekļūtu to augšgalā, viens no veidiem ir pēc iespējas piesaistīt vairāk studentu, nevis tos atsijāt. Viņš arī uzsver, ka ārvalstu studenti no Latvijas valsts budžeta nepaņem ne centa, bet ienes tajā lielas summas. Attiecībā uz rezidentūras vietām – Latvijā nav tikai divas universitātes slimnīcas, ir arī reģionālās slimnīcas, kurās apmācība var notikt ļoti cienījamā līmenī, akcentē G. Bahs.
Viņaprāt, nevar apgalvot, ka tiek sagatavots par daudz ārstu, īpaši ņemot vērā paaudžu nomaiņas problēmu. Šajā krīzes laikā slimnīcas bija spiestas izmisīgi lūgt palīdzību studentiem un pensionētajiem mediķiem. "Šobrīd, krīzes laikā, krīzi nenosaka pacientu skaits valstī. To izraisa katastrofāls ārstniecības personāla deficīts," saka G. Bahs.
Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts vērš uzmanību uz to, ka augstskolas ne no laba prāta nodarbojas ar ārvalstu studentu rekrutēšanu, tās labprātāk aizpildītu vietas ar nacionālajiem kadriem. Taču nepietiekama finansējuma apstākļos tas ir viens no risinājumiem, kā papildināt augstskolu budžetu. Turklāt RSU nav tā, ka kurš katrs gribētājs tiek uzņemts, vietu skaits ir limitēts. Šajā jautājumā nebūtu jāstrebj karsts, bet gan jāpieņem aprēķinos balstīts lēmums. Varbūt drīzāk jāpiestrādā pie tā, lai noturētu ārvalstu studentus un viņi paliktu strādāt šeit.