Viņš sacīja, ka Rīgas Centrālajā stacijā svarīgākais patlaban ir pabeigt būvdarbus dienvidu daļā, lai tur varētu novirzīt esošo dzelzceļa satiksmi. Attiecīgi ekspluatācijā ir jānodod stacijas pirmās kārtas būvdarbi - jāuzliek jumts, jāierīko telpas, lai pasažieri pilnvērtīgi varētu izmantot šo vilcienu satiksmi.
"Tam minimālākajam apjomam ir nepieciešami 114 miljoni eiro. Lai nodotu pilnvērtīgi funkcionējošu šo stacijas daļu un pastiprinātu ziemeļu puses konstrukcijas, tam apmēram kopumā vajag 150 miljonus eiro. Par šiem 114 miljoniem mēs varam nodrošināt funkcionalitāti stacijas dienvidu daļai, kas ir šī Eiropas Savienības (ES) fondu pārdale, ko vēlamies steidzamības kārtā," sacīja Diļevs.
Viņš papildināja, ka Rīgas Centrālajā stacijā darbi ir jāturpina secīgi - viens pēc otra. Darbus nevar nopauzēt, jo tas rada būtisku ietekmi uz saistītajām infrastruktūrām. "Šis ir degoši. Ja mēs pabeidzam iesāktos darbus - estakāde ar 1520 milimetru (mm) sliežu ceļiem un signalizāciju - un nepabeidzam pašu stacijas ēku, vilciens principā stacijā nevar piestāt," norādīja Diļevs.
Esošos darbus plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām, kam ir pieejams finansējums arī pilnā apmērā. "Tomēr tehnoloģiski darbus ir nepieciešams pabeigt arī pašā stacijā, lai pilnībā pabeigtu sliežu ceļu virsbūves darbus šai dienvidu daļai. To varētu izdarīt līdz 2026.gada otrajai pusei un varētu sākties pasažieru satiksme," norādīja Diļevs.
Viņš arī informēja, ka Rīgas Centrālās stacijas būvniekam patlaban esošās parādsaistības ir nomaksātas, tomēr ir iesniegts rēķins vēl par 13 miljoniem, kur ir iekļauta ne tikai indeksācija, bet arī paveiktie darbi, kurus finansē no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) pieejamajiem līdzekļiem.
Komentējot prognozi, ka līdz gada beigām šīs parādsaistības sasniegs 51 miljonu eiro, Diļevs sacīja, ka šī prognoze bija balstīta uz sliktāko inflācijas scenāriju. "Attiecīgi patlaban ar būvnieku provizoriski aplēstie rēķini līdz gada beigām būtu aptuveni 30 miljoni eiro," sacīja Diļevs.
"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla aktuālā līgumcena kopumā veido 565 miljonus eiro, neieskaitot inflāciju. Tostarp 24% no līgumcenas veido stacijas ēkas pārbūves darbi, 30% - 1435 mm dzelzceļa infrastruktūra un saistītie darbi, 23% - 1520 milimetru dzelzceļa infrastruktūra un darbi, bet 15% - tilts pār Daugavu. Tāpat līgumā ir iekļauta projektēšana un būvuzraudzība.
Patlaban piesaistītais finansējums veido aptuveni 293 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.