Baltijas valstis pēc Tautu attīstības indeksa (TAI) ierindojas ceturtajā desmitā pasaulē un pēc ANO vērtējuma pieder pie ļoti augsti attīstītām no gandrīz 200 valstīm un teritorijām. Pirmajās trīs vietās pasaulē ir Šveice, Norvēģija un Islande, savukārt Baltijas valstīs secība ir šāda – Igaunija, Lietuva un Latvija.
Protams, uz pasaules fona dzīvojam ļoti labi, jo vienmēr salīdzinām sevi ar pasaules visattīstītākajām valstīm. Tomēr, vērtējot triju Baltijas valstu ceļu un atšķirības indeksā un tā veidojošajos parametros, redzams, ka ar gandrīz vienādu izejas punktu 1990. gadā atšķirības šobrīd ir manāmākas, kaut rezultāti ir ciešāki nekā pirms 10 vai 20 gadiem. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis gan uzskata, ka 90. gadu izejas punkts PSRS sabrukuma priekšvakarā ir tikai šķietami līdzīgs. Padomju gados sabiedrības potenciāls tika nospiests, ekonomikas regulētas un liekais noņemts un pārdalīts. "Kā augam, mainoties apkārtējai videi, parādās ģenētiskās spējas plaukt, tā izpaužas katras nācijas spēja pielāgoties un attīstīties. Mums ar vēsturisko bagāžu šie līkloči padevušies grūtāk, jo atrast kopsaucēju daudzos jautājumos izdodas lēnīgāk nekā kaimiņos. Bet progress ir vērojams un vēl kādu laiku turpināsies," norāda ekonomists.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!