Nākamgad valsts atvēlētie līdzekļi kultūrai ir mazākie kopš 2010. gada, ja rēķina procentos no IKP (pēc COFOG metodoloģijas), un sasniedz 0,39%. Iepriekš tie nekad nenoslīdēja zem 0,4%. Vienīgais ievērojamais kāpums iezīmējas Valsts kultūrkapitāla fonda projektu finansējumā, jo tas piesaistīts akcīzes nodoklim tabakai, alkoholam un azartspēlēm. Algu reformai, uz ko tā cerēja šajā jomā strādājošie, nauda piešķirta nav, un no 3,8 miljoniem eiro, kas paredzēti darba samaksas palielinājumam mūziķiem un aktieriem, Dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītājiem nav ticis ne centa.
Lai gan Kultūras ministrija (KM) pieprasīja 16,2 miljonus eiro vai vismaz 8,5 miljonus eiro darbinieku algām, valdība piešķīra aptuveni 3,8 miljonus eiro. Lai gan līdz šim lielai daļai nozarē strādājošo darba samaksai bija neliels ikgadējs kāpums, tas nav spējis segt ne inflāciju, ne arī sasniegt valsts sektorā nodarbināto vidējo atalgojumu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
Viņa norādīja, ka krīze veidojas divās grupās, viena no tām ir orķestru mūziķu un aktieru darba samaksā. It īpaši tas skar mūziķus, kuriem Latvijā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 17. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!