''Par palīgu var kļūt teju jebkurš. Vienīgā prasība – lai nebūtu tiesāts par pedofiliju. Tā kā cilvēkiem ir dažāda izpratne par bērnu audzināšanu – ko drīkst un ko ne –, viņi tā arī rīkojas, proti, pēc saviem principiem,'' Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika skatīta pirmsskolas iestāžu izglītības kvalitāte un pārkāpumi attiecībā uz bērnu labsajūtu, pauda LTV raidījuma Aizliegtais paņēmiens vadītājs Guntis Bojārs. (Jāatgādina, ka vienā no raidījumiem tika aktualizēta situācija par pirmsskolas izglītības iestādēs notiekošo.) Viņš rosināja vismaz rīkot īsus kursus pedagogu palīgiem, pirms viņi sāk strādāt bērnudārzā, lai iepazīstinātu ar prasībām, kuras jāievēro šajā darbā. Viņš arī kā preventīvu rīku iesaka aprīkot bērnudārzus ar videoierīcēm, kuru nofilmētais materiāls ir noderīgs konfliktu un sūdzību gadījumā.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (A/P/P) iebilst – šāds risinājums nebūtu atbalstāms, jo dod pieeju materiāliem cilvēkiem ar dažādu morāles līmeni. Viņa gan pievienojas tam, ka prasības speciālistiem ir vajadzīgas.
Diemžēl uz bērnudārziem nestāv pedagogu rindas, un viens no iemesliem ir mazas algas.
Rīgas pašvaldība nespēj tās ievērojami palielināt, un šogad arī tas nenotiks, ņemot vērā budžeta samazinājumu par 40 miljoniem eiro. Viņasprāt, valstij tomēr būtu jādotē algas ne tikai piecus un sešus gadus veco bērnu skolotājiem, bet sākot no triju gadu vecuma. Darbinieku un atbilstoša finansējuma trūkuma dēļ bērnudārzos nākas veidot lielas grupas, un ir skaidrs, ka viens skolotājs nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību un psihoemocionālo labsajūtu grupā, kurā ir pat 24 bērni. ''Ja nevaram nodrošināt uz desmit bērniem vienu pedagogu, lielas pārmaiņas pirmsskolā nevaram sagaidīt,'' uzsver Ratinīka. Tomēr pašvaldība nesēž rokas klēpī salikusi – ir izanalizēts notikušais raidījumā rādītajā bērnudārzā. Izstrādāti 14 ieteikumi situācijas uzlabošanai, ar vairākiem darbiniekiem pārtrauktas darba attiecības, iestādes vadītāja saņēmusi rājienu. Izveidota arī Rīgas pirmsskolu pieejamības un izglītības kvalitātes pilnveides komisija, ko vada Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (A/P/P). Turpmāk lielāks akcents tiks likts uz atbalsta pasākumiem un saziņas uzlabošanu ar vecākiem.
''Jau gadiem runājam par grupu lielumu, un nolaižas rokas, redzot, ka nekas nemainās. Tiek atbildēts, ka pašvaldības nosaka grupu lielumu. Taču skaidrs, ka pat ar doktora grādu un 2000 eiro lielu algu nevar kvalitatīvi pieskatīt 25 bērnus,'' situācijas nopietnību ieskicē vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pērn par pirmsskolas iestāžu darbu saņēma 132 sūdzības, kas liecina par samilzušām problēmām.
Dienesta vadītāja Inita Juhņēviča uzskata, ka ļoti svarīga loma to risināšanā ir bērnudārza vadītājam. Lai izvērtētu viņu darbu, no 2018. gada ir ieviesta akreditācija, taču vienas dienas laikā ne IKVD inspektors, ne kāds cits nevar ieraudzīt visu, kas iestādē notiek vai nenotiek. Tikai bērnudārza vadītājs var regulāri sekot līdzi tam, kas notiek iestādē un kā strādā pedagogi un auklītes.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela norāda, ka, lai gan pirmsskolas pedagogi saņem 790 eiro par slodzi, tomēr lielākā daļa vienā bērnudārzā strādā pusslodzi un ir spiesti piestrādāt citur. Auklīšu alga ir no 500 līdz 600 eiro – tas nereti ir par darbu no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Pārslodzes dēļ daudzi aiziet no darba, un bērnudārza vadība ir gatava ņemt pat pedagoģijas programmas pirmā kursa studentus, lai tikai nepaliktu tukša vieta. Te ir arī jautājums – kāda ir studiju kvalitāte cilvēkam, kuram ir jāstrādā un vienlaikus jāmācās. Patlaban, lai kļūtu par pirmsskolas pedagogu, pietiek ar pirmā līmeņa divgadīgo programmu, kā arī četrgadīgo sākumskolotāja programmu, kurā viens posms tiek veltīts pirmsskolas skolotājam vajadzīgo kompetenču apgūšanai.
Daniela uzskata, ka prasības, lai kļūtu par pedagogu, ir nepiedodami samazinātas, it īpaši tas sakāms par 72 stundu kursiem tiem, kam jau ir augstākā izglītība.
Diez vai ar tādu pedagoģisko bagāžu var sagaidīt labu pedagogu. IZM pārstāve Baiba Bašķere gan skaidro, ka šādi kursi pastāvēs vēl tikai divus vai trīs gadus, tie lielākoties paredzēti profesionālo skolu speciālo priekšmetu mācībspēkiem, kas nāk no citām nozarēm. Ir sākta viengadīgā programma Mācītspēks, kas ļaus papildināt pedagogu rindas ik gadu ar 100 jauniem skolotājiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga rosina panākt pretī pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā un mācās nepilna laika studiju programmās, un apmaksāt viņiem mācības. Šis priekšlikums joprojām nav sadzirdēts. Arī par pirmsskolas pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta ir runāts jau gadiem, un, lai gan šobrīd pie slodžu un algu jautājuma strādā darba grupa, realitātē izmaiņas tiek solītas ne agrāk par 2023. gadu, kaut arī vajadzētu ieviest jau šā gada 1. septembrī. LIZDA arī iesaka palielināt atbalsta personāla un pedagogu palīgu skaitu