ĀM uzskata, ka šādu dokumentu izmantošana Latvijas iestādēs var netieši liecināt par prettiesisko izmaiņu atzīšanu, nonākot pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un valsts interesēm. Lai no tā izvairītos, ministrija izstrādājusi kārtību, kas nosaka vienotu valsts pārvaldes iestāžu rīcību gadījumos, kad tām, īstenojot savas funkcijas, nākas saskarties ar konkrētajiem dokumentiem.
"Jautājums par pasēm, kuras Krimas pussalā un Sevastopolē ir izdevušas Krievijas Federācijas iestādes, ir regulēts Eiropas Savienības (ES) līmenī," norāda ĀM pārstāve Vita Dobele.
Ņemot vērā Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas, vairums ES dalībvalstu, tai skaitā Latvija, tās neatzīst par ceļošanas dokumentiem. Tāpat arī citu starptautiski neatzītu valstisko veidojumu izdotie personu apliecinošie dokumenti jau iepriekš nav tikuši atzīti Latvijā. Šā iemesla dēļ informatīvais ziņojums šos dokumentus skar tikai pastarpināti. Galvenais mērķis ir iestādēm ieteikt, kā rīkoties ar citiem dokumentiem, piemēram, izziņām par nesodāmību, dzimtsarakstu dokumentiem, arhīvu izrakstiem, kā arī notariālajiem aktiem un apliecinājumiem.
Dobele stāsta, ka konkrētā tematika aktualizējās pēc 2014. gadā notikušās Krievijas Federācijas prettiesiskās Krimas pussalas aneksijas un īstenotās agresijas Donbasā. Proti, Latvijas valsts piederīgajiem jau vēsturiski izveidojušās ciešas sociālās, ģimenes vai ekonomiskās saites ar Ukrainu, tāpēc cilvēki ar okupēto teritoriju dokumentiem pie mums nav retums.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 21.aprīļa, numurā!
Ēdelweiss